Turki

Turki
*Türkler*
Visi iedzīvotāji
	~75 miljoni; (40% no visiem tjurkiem)
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Turcija 62.000.000; Vācija 2.700.000; Irāka 300.000; Irāna 1.500.000; Bulgārija 800.000; Francija 550.000; ASV 500.000; Nīderlande 420.000; Beļģija 300.000; Apvienotā Karaliste 300.000; Ziemeļu Kipras Turku Republika 250.000; Austrija 250.000; Grieķija 250.000; Uzbekistāna 228.000; Austrālija 200.000; Ziemeļmaķedonija 200.000; Tadžikistāna 200.000; Saūda Arābija 150.000; Rumānija 120.000; Azerbaidžāna 100.000; Šveice 100.000; Krievija 100.000; Serbija 75.000; Zviedrija 60.000; Kanāda 50.000; Dānija 50.000; Izraēla 50.000; Ēģipte 40.000; Venecuēla 30.000; Moldova 15.000; Norvēģija 15.000; Itālija 11.077; Japāna 10.000; Kipra 2.200; Lihtenšteina 884
Valodas
	turku valoda
Reliģijas
	Vairums musulmaņi.
Radnieciskas etniskas grupas
	Tjurku valodās runājošie: turkmēņi, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, tatāri, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tuvieši, altajieši, hakasi, karačajieši, nogajieši, kumiki, gagauzi un uiguri.

Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.

Turcijas Republikas pirmsākumos par turku tika definēta „jebkura persona, kas dzīvo Turcijas Republikā, neatkarīgi no ticības; runā turku valodā; tiek audzināts saskaņā ar turku kultūru un atzīst turku ideālus.” Turku ideālu pamatā ir Ataturka idejas.^[2] Vēsturiskā nozīme vārdam „turks” ir daudz plašāka, bet mūsdienās ar šo vārdu apzīmē, galvenokārt, Turcijas pamatiedzīvotājus, bet var arī apzīmēt tjurku izcelsmes iedzīvotājus šādās valstīs: Ziemeļu Kipras Turku Republika, Ziemeļmaķedonija, Grieķija, Kosova, Rumānija, Bulgārija, Kipra un citas bijušās Osmaņu impērijas teritorijā esošās valstis. Ievērojamas turku kopienas dzīvo arī Rietumeiropā (visvairāk Vācijā), Ziemeļamerikā un Austrālijā.

SaitesLabot

AtsaucesLabot

↑ «Turkey - The Factbook». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. septembrī. Skatīts: 2008. gada 15. februārī.
↑ Willem van Schendel, Erik Jan Zürcher. Identity Politics in Central Asia and the Muslim World. I.B. Tauris, 2001.

Ārējās saitesLabot

[1] «Turkey - The Factbook». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. septembrī. Skatīts: 2008. gada 15. februārī.

[2] Willem van Schendel, Erik Jan Zürcher. Identity Politics in Central Asia and the Muslim World. I.B. Tauris, 2001.

[1]

[2]

Visi iedzīvotāji

~75 miljoni (40% no visiem tjurkiem)
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Turcija 62.000.000 Vācija 2.700.000 Irāka 300.000 Irāna 1.500.000 Bulgārija 800.000 Francija 550.000 ASV 500.000 Nīderlande 420.000 Beļģija 300.000 Apvienotā Karaliste 300.000 Ziemeļu Kipras Turku Republika 250.000 Austrija 250.000 Grieķija 250.000 Uzbekistāna 228.000 Austrālija 200.000 Ziemeļmaķedonija 200.000 Tadžikistāna 200.000 Saūda Arābija 150.000 Rumānija 120.000 Azerbaidžāna 100.000 Šveice 100.000 Krievija 100.000 Serbija 75.000 Zviedrija 60.000 Kanāda 50.000 Dānija 50.000 Izraēla 50.000 Ēģipte 40.000 Venecuēla 30.000 Moldova 15.000 Norvēģija 15.000 Itālija 11.077 Japāna 10.000 Kipra 2.200 Lihtenšteina 884
Valodas
turku valoda
Reliģijas
Vairums musulmaņi.^[1]
Radnieciskas etniskas grupas
Tjurku valodās runājošie: turkmēņi, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, tatāri, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tuvieši, altajieši, hakasi, karačajieši, nogajieši, kumiki, gagauzi un uiguri.