Viedkarte

Viedkarte (no angļu: smart card), saukta arī par čipkarti (chip card) vai integrālās shēmas karti (integrated circuit card, ICC) ir plāna neliela karte ar iebūvētu integrālo shēmu. Mikroshēma kartē var būt atmiņas shēma, no kuras var nolasīt un ierakstīt informāciju, vai arī var saturēt mikroprocesoru, kas veic datu apstrādi. Viedkartes paredzētas personu identifikācijai un autentifikācijai, svarīgu datu glabāšanai, kriptogrāfisku operāciju veikšanai. Tās bieži izmanto kā norēķinu kartes.

Viedkarte parasti ir kredītkartes lielumā, izgatavota no plastmasas (parasti no PVH, bet ir arī no ABS). ISO/IEC 7810 standarts nosaka, ka kartes plāksnei ir jābūt 85,60 × 53,98 mm lielai (ID-1 formātam). Tās biezums ir 0,76 mm. Uz kartes var būt neobligāti elementi: reljefa raksta zonas, kurās iedrukā ciparu un burtu informāciju. Lai saglabātu savietojamību ar vecākām magnētisko karšu nolasīšanas sistēmām, tajās var būt iestrādāta magnētiskā josla.

Pēc datu nolasīšanas metodes viedkartes biežāk sastopamas ar kontaktiem, kur kartes metāliskie kontakti elektriski savienojas ar nolasītāja kontaktiem. Ir arī bezkontakta kartes, kurās iestrādāta induktivitātes spole (antena), kura nolasītāja radītajā elektromagnētiskajā laukā nodrošina mikroshēmu ar elektroenerģiju un datu apmaiņu. Mēdz būt arī abu veidu nolasīšanas metodes vienlaicīgi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viedkarte.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)