Valonija (franču: Wallonie, valoņu: Walonreye) ir reģions Beļģijas dienvidu daļā. 2008. gadā tajā dzīvoja aptuveni 3,46 miljoni iedzīvotāju, no kuriem vairums runā franču valodā, bet aptuveni no 10 līdz 20% iedzīvotāju ikdienā runā arī valoņu valodā. Valonijas administratīvais centrs ir Namīra, lai gan Šarlruā un Ljēža ir lielākas par Namīru. Reģiona platība ir 16 844 km², kas ir 55% no Beļģijas kopējās platības.

Valonija
Walonreye
—  Beļģijas reģions  —
Flag of Valonija
Karogs
Coat of arms of Valonija
Ģerbonis
Walloon Region in Belgium.svg
Pārvaldes centrs Namīra
Valsts Karogs: Beļģija Beļģija
Platība 
 - Kopējā 16 844 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā 3 456 775
 - Blīvums 205,2/km²
Laika josla CET (UTC+1)
Mājaslapa: www.wallonie.be
Valonija Vikikrātuvē

Administratīvi Valonija sīkāk dalās piecās provincēs: Eno, Ljēžā, Luksemburgā, Namīrā un Valoņu Brabantē.

VēstureLabot

1369. gadā Flandrijas hercogiene Margareta III apprecējās ar Burgundijas hercogu Filipu Plikpauri, līdz ar to gan Flandrija, gan tagadējā Valonija nonāca Burgundijas pakļautībā. 1477. gadā hercogiene Burgundijas Marija apprecējās ar Svētās Romas impērijas ķeizaru Maksimiliānu I, un Burgundijas hercogiste nonāca Svētas Romas impērijas kontrolē.

1549. gadā Svētās Romas impērijas ķeizars Kārlis V izveidoja Septiņpadsmit provinces (latīņu: Belgica Regia). 1555. gadā Kārlis V nodeva provinces savam dēlam, Spānijas karalim Felipem II. 1579. gadā trīs katoļu provinces izveidoja Arrasas ūniju. Tajā pašā gadā provinces parakstīja līgumu ar Spāniju, kas deva tām lielu administratīvo brīvību, savukārt provinces atzina par valdnieku Spānijas karali Felipi II un tika nosauktas par Spānijas Nīderlandi. Nīderlandes revolūcijas laikā gar dienvidu robežu norisinājās spāņu karaspēka sadursmes ar frančiem līdz pat 17. gadsimta beigām. 1700. gadā sākās karš par Spānijas mantojumu, rezultātā Valonija nonāca Austrijas Hābsburgu dinastijas valdījumos.

No 1792. līdz 1815. gadam Valonija bija Francijas sastāvā, 1815. gada 18. jūlijā tās teritorijā norisinājās Vaterlo kauja, kur Septītās koalīcijas alianse (Apvienotā Karaliste, Prūsijas karaliste, Austrijas impērija un citas valstis) uzvarēja Napoleona Bonaparta Pirmo Francijas impēriju. Saskaņā ar Vīnes kongresa lēmumiem, no 1815. gada Valonija bija Nīderlandes sastāvdaļa.

1830. gadā notika Beļģijas revolūcija un tā paša gada beigās Valonija kļuva par Beļģijas sastāvdaļu. Valoniju gan Pirmā pasaules kara, gan Otrajā pasaules kara laikā okupēja Vācijas armija.

Ārējās saitesLabot