Dzjans Dzemiņs
Dzjans Dzemiņs (ķīniešu: 江泽民, piņjiņs: Jiāng Zémín, dzimis 1926. gada 17. augustā) ir bijušais Ķīnas politiķis, no 1989. līdz 2002. gadam bija Ķīnas Komunistiskās partijas priekšsēdētājs un no 1993. līdz 2003. gadam bija Ķīnas prezidents.
| Dzjans Dzemiņs 江泽民 | |
|---|---|
 | |
| Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs | |
|
Amatā 1989. gada 24. jūnijs — 2002. gada 15. novembris | |
| Priekštecis | Džao Dzijans |
| Pēctecis | Hu Dzjiņtao |
| Ķīnas prezidents | |
|
Amatā 1993. gada 27. marts — 2003. gada 15. marts | |
| Priekštecis | Jans Šankuņs |
| Pēctecis | Hu Dzjiņtao |
| Šanhajas pilsētas vadītājs | |
|
Amatā 1985. gads — 1993. gads | |
| Elektronikas nozares ministrs | |
|
Amatā 1983. gads — 1985. gads | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1926. gada 17. augustā Jandžou, Dzjansu, Ķīnas Republika |
| Politiskā partija | Ķīnas Komunistiskā partija |
1946. gadā Dzjans Dzemiņs iestājās Ķīnas Komunistiskajā partijā. 1947. absolvēja Šanhajas Transporta universitāti, iegūstot elektrotehniķa grādu. Kā elektrotehniķis Dzjans Dzemiņs strādāja vairākās rūpnīcās, līdz 1955. gadā ieguva iespēju praktizēties Padomju Savienībā. Pēc tam viņš vadīja tehnoloģiskos pētniecības institūtus dažādās Ķīnas vietās. 1980. gadā Dzjans kļuva par valsts komisijas viceministru importa un eksporta jautājumos. Divus gadus vēlāk kļuva par valsts elektronikas nozares viceministru, bet no 1983. līdz 1985. gadam bija šīs pašas nozares ministrs. 1982. gadā kļuva par Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas locekli. 1985. gadā Dzjans Dzemins kļuva par Šanhajas pilsētas vadītāju, bet 1987. gadā ieguva vietu Politbirojā, kurā bija trīs sasaukumus līdz 2002. gadam.
1989. gadā pēc protestiem Tiaņaņmeņa laukumā Dzjans Dzemiņs pārņēma varu Ķīnā, gāžot no krēsla Džao Dzijanu un pašam kļūstot par Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru. Atrodoties šajā amatā Dzjans Dzemiņs apņēmās Ķīnā turpināt uzsākto kursu uz brīvā tirgus ekonomiku, bet vienlaikus saglabāja Komunistiskās partijas monopolu pār politisko varu. Dzjans Dzemiņs 1989. gadā kļuva arī par Komunistiskās partijas Centrālās kara komitejas priekšsēdētāju, šajā amatā nomainot Denu Sjaopinu. 1993. gadā Ķīnas Nacionālais Tautas kongress Dzjanu Dzeminu ievēlēja par Ķīnas prezidentu.
Pēc Dena Sjaopina nāves 1997. gadā Dzjans Dzemiņs nostiprināja savu varu. Viņš sāka samazināt valsts īpašumtiesības un kontroli dažās Ķīnas rūpniecības nozarēs, 1997. gadā sāka privatizācijas plānu. 90. gadu nogalē Dzjans Dzemiņs mēģināja uzlabot valsts attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. 1997. gadā viņš piedalījās pirmajā ASV un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē gandrīz desmit gadu laikā, un jau nākamajā sanāksmē 1998. gadā viņš atklāti apsprieda cilvēktiesību stāvokli Ķīnā, ko bija kritizējusi Rietumu pasaule.[1] 2002. gadā Dzjans atkāpās no Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra amata un nākamajā gadā arī no Ķīnas prezidenta amata, jo bija beidzies maksimālais divu termiņu prezidentūras laiks. Abus amatus ieguva Hu Dzjiņtao. Līdz 2004. gada septembrim Dzjans Dzemiņs vēl bija Centrālās kara komitejas priekšsēdētājs, šo amatu pēc tam arī ieguva Hu Dzjiņtao.
AtsaucesLabot
- ↑ «Jiang Zemin - Biography & Facts» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2019. gada 7. novembrī.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzjans Dzemiņs.- «Jiang Zemin - Biography & Facts» (angļu). Encyclopedia Britannica.
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |