Invaliditāte
Invaliditāte (no latīņu: invalidus — 'nespējīgs, vājš') ir ilgstošs vai nepārejošs funkcionēšanas ierobežojums, ko izraisījusi slimība, trauma vai iedzimts defekts un kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā. Latvijas normatīvajos aktos minētas trīs invaliditātes grupas: I grupa (ļoti smaga invaliditāte), II grupa (smaga invaliditāte) un III grupa (mēreni izteikta invaliditāte).[1] Cilvēks var būt invalīds jau kopš dzimšanas vai arī par tādu kļūt dzīves laikā. Pastāv dažādu veidu invaliditāte: fiziskā, kognitīvā, garīgā, emocionālā, attīstības invaliditāte u.c. Sportisti ar fiziskiem traucējumiem ik pēc diviem gadiem startē Paraolimpiskajās spēlēs.
Atsauces Labot
- ↑ «Invaliditātes likums». Likumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. martā. Skatīts: 2012. gada 10. martā.
Ārējās saites Labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Invaliditāte.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |