Denjels Dejs-Lūiss

Denjels Dejs-Lūiss (angļu: Daniel Day-Lewis; dzimis 1957. gada 29. aprīlī Londonā) ir brituīru teātra un kino aktieris. 2013. gadā kļuvis par vienīgo aktieri, kurš trīs reizes ieguvis Amerikas Kinoakadēmijas balvas kā labākais aktieris galvenajā lomā.[1] Tās saņemtas par galvenajām lomām filmās "Mana kreisā kāja" (īru režisors Džims Šeridans, 1989), "Plūdīs asinis" (režisors Pols Tomass Andersons, 2007) un "Linkolns" (režisors Stīvens Spīlbergs, 2012).

Denjels Dejs-Lūiss
Daniel Day-Lewis
Denjels Dejs-Lūiss
Denjels Dejs-Lūiss 2013. gadā
Dzimis Denjels Maikls Bleiks Dejs-Lūiss
1957. gada 29. aprīlī (63 gadi)
Griniča, Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Nodarbošanās kinoaktieris, teātra aktieris
Darbības gadi 1971—pašlaik
Dzīvesbiedre Rebeka Millere (1996—pašlaik)

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1957. gadā Londonā īru izcelsmes dzejnieka Sesila Deja-Lūisa (1904—1972) un viņa otrās sievas ebreju izcelsmes aktrises Džillas Belkonas (1925—2009) ģimenē. Viņa mātes vecmāmiņa Laura Grīnberga (Laura Greenberg, ap 1863 — 1934) bija dzimusi Latvijā un 19. gadsimta beigās pārcēlusies uz dzīvi Anglijā. [2]

Pēc 1975. gada Denjels Dejs-Lūiss iestājās Bristoles teātra skolā (Old Vic Theatre School), 1982. gadā debitēja nelielā lomā filmā "Gandijs". Kļuva populārs ar galvenās lomas atveidi filmā "Istaba ar skatu" (A Room with a View, 1985).

Dejam-Lūisam bijušas lielas pauzes starp filmām, sasniedzot pat četrus gadus. Viņas raksturīga pilnīga saplūšana ar atveidojamo tēlu. Tā filmā "Mana kreisā kāja" viņš atveidoja mākslinieku invalīdu kopš bērnības Kristiju Braunu un iemācījās zīmēt un rakstīt ar kreiso kāju, tāpat kā viņa tēla prototips, kura ķermenis bija paralizēts cerebrālās triekas dēļ.

Sešas reizes nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvailabākais aktieris galvenajā lomā — par lomām filmās "Mana kreisā kāja" (My Left Foot: The Story of Christy Brown, 1989), "Tēva vārdā" (In the Name of the Father, 1993), "Ņujorkas bandas" (2002), "Plūdīs asinis" (There Will Be Blood, 2007), "Linkolns" (2012) un "Neredzamais pavediens" (2017). Ieguvis šo balvu trīs reizes — par filmām "Mana kreisā kāja", "Plūdīs asinis" un "Linkolns". Astoņas reizes nominēts Zelta globusa balvai, ko ieguva divas reizes ("Plūdīs asinis", "Linkolns"). Septiņas reizes nominēts BAFTA kino balvai, ko saņēmis četras reizes ("Mana kreisā kāja", "Ņujorkas bandas", "Plūdīs asinis", "Linkolns").

Pēc ilgstošas kopdzīves ar franču aktrisi Izabellu Adžanī, Dejs-Lūiss apprecējās (1996) ar režisori Rebeku Milleri, dramaturga Artura Millera (pazīstams arī kā viens no Merilinas Monro trim vīriem) meitu.

Pēc trešā Oskara saņemšanas Dejs-Lūiss 2012. gadā paziņoja, ka viņš uz pieciem gadiem pārtrauks filmēšanos, un šo laiku viņš pavadīja savā Īrijas lauku mājā. 2017. gada decembrī notika filmas "Neredzamais pavediens" (Phantom Thread) pirmizrāde, pirms tam izziņojot, ka tā ir pēdējā filma ar Deja-Lūisa piedalīšanos pirms aktiera karjeras beigām.[3]

AtsaucesLabot

  1. «Daniel Day-Lewis as Abe Lincoln makes unstoppable Oscar force». Reuters. 2013-2-19. Skatīts: 2013-02-25. (angliski)
  2. Laura Jackson. Daniel Day-Lewis: the biography. Blake, 2005. 3. lpp. ISBN 1857825578. Michael Balcon's family were Latvian refugees from Riga who had come to England around the turn of the century. The family of his wife, Aileen Leatherman, whom he married in 1924, came from Poland.
  3. Alice Vincent. «Phantom Thread: everything you need to know about Daniel Day-Lewis's final film». The Daily Telegraph (Telegraph Media Group), 2017. gada 21. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 21. jūlijs.

Ārējās saitesLabot