Marita Koha (vācu: Marita Koch; dzimusi 1957. gada 18. februārī), bijusi arī Marita Koha Meiere (Marita Koch Meier), ir bijusī vācu vieglatlēte, piedalījusies sprinta distanču sacensībās. Karjeras laikā pārstāvējusi Vācijas Demokrātisko Republiku (Austrumvāciju), uzstādījusi 16 pasaules rekordus stadionā un 14 rekordus telpās. Viņai pašlaik pieder arī pasaules rekords 400 m sprintā — 1985. gada 6. oktobrī šo distanci veica 47,60 sekundēs.

Marita Koha
Marita Koch
Marita Koha
Marita Koha 1984. gadā
Personas dati
Dzimusi 1957. gada 18. februārī (67 gadi)
Valsts karogs: Vācijas Demokrātiskā Republika Vismāra, Vācijas Demokrātiskā Republika
Pārstāvētā valsts Karogs: Vācijas Demokrātiskā Republika Vācijas Demokrātiskā Republika
Augums 171 cm
Svars 61 kg
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna Sprints
Dalība sacensībās
Dalība OS 2 (1976, 1980)
Personiskie rekordi
100 m 10,83 s
200 m 21,71 s
400 m 47,60 s

Piedalījusies divās Olimpiskajās spēlēs (1976, 1980). 1980. gadā Maskavā izcīnīja zeltu 400 m individuālajā distancē un Vācijas komandas sastāvā sudrabu 4×400 m stafetē. Vēl Koha ir trīs zelta un vienas sudraba medaļas laureāte Pasaules čempionātā — visas medaļas izcīnīja pirmajā Pasaules čempionātā 1983. gadā Helsinkos (zelts 200 m, 4×100 m stafetē, 4×400 m stafetē, sudrabs 100 m), kur viņa bija veiksmīgākā sportiste. Eiropas čempionātā izcīnījusi sešas zelta medaļas: 1978. gadā Prāgā, 1982. gadā Atēnās un 1986. gadā Štutgartē kļuva par čempioni 400 m individuālajā un 4×100 m stafetes distancē.

1979. gadā Koha kļuva par pirmo sievieti, kas 200 m distanci veikusi ātrāk par 22 sekundēm, uzstādot pasaules rekordu 21,71 s, kas tika pārspēts vienīgi 1988. gadā. Kohas sportiskie sasniegumi kopā ar citu Vācijas Demokrātiskās Republikas sieviešu neparasti augstie sasniegumi vieglatlētikā izraisīja sarunas par iespējamo anabolisko steroīdu vai cita veida dopinga lietošanu, tomēr pašai Kohai ņemtās dopinga analīzes nekad nebija pozitīvas.

Piecas reizes tikusi atzīta par Austrumvācijas gada labāko sportisti.

Vēlāk apprecējusies ar savu treneri Volfgangu Meieru.

Personiskie rekordi

labot šo sadaļu
Disciplīna Rezultāts Datums Vieta Piezīmes
50 m (telpās) 6,11 s 1980. gada 2. februāris   Grenoble, Francija Vācijas rekords
60 m (telpās) 7,04 s 1985. gada 16. februāris   Senftenberga, Vācijas Demokrātiskā Republika Vācijas rekords
100 m 10,83 s 1983. gada 8. jūnijs   Berlīne, Vācijas Demokrātiskā Republika
100 m (telpās) 11,15 s 1980. gada 12. janvāris   Berlīne, Vācijas Demokrātiskā Republika Vācijas rekords
200 m 21,71 s 1979. gada 10. jūnijs   Karlmarkštate, Vācijas Demokrātiskā Republika Eiropas rekords
200 m (telpās) 22,39 s 1983. gada 5. marts   Budapešta, Ungārija
400 m 47,60 s 1985. gada 6. oktobris   Kanbera, Austrālija Pasaules rekords

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Sporta tituli
Priekštecis:
  Irena Ševiņska
  Jarmila Kratohvīlova
Pasaules rekordiste 400 m
1978. gada 2. jūlijs1983. gada 10. augusts
1985. gada 6. oktobris — pašlaik
Pēctecis:
  Jarmila Kratohvīlova
nav