1959. gads
gads
1959. gads (MCMLIX) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 1959 MCMLIX |
| Ab urbe condita | 2712 |
| Armēņu kalendārs | 1408 ԹՎ ՌՆԸ |
| Asīriešu kalendārs | 6709 |
| Bahá'í kalendārs | 115—116 |
| Bengāliešu kalendārs | 1366 |
| Berberu kalendārs | 2909 |
| Budistu kalendārs | 2503 |
| Burmiešu kalendārs | 1321 |
| Bizantiešu kalendārs | 7467—7468 |
| Ķīniešu kalendārs | 戊戌年 (Zemes suns) 4655 vai 4595 — līdz — 己亥年 (Zemes cūka) 4656 vai 4596 |
| Koptu kalendārs | 1675—1676 |
| Etiopu kalendārs | 1951—1952 |
| Ebreju kalendārs | 5719—5720 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2015—2016 |
| - Shaka Samvat | 1881—1882 |
| - Kali Juga | 5060—5061 |
| Holocēna kalendārs | 11959 |
| Igbo kalendārs | 959—960 |
| Irānas kalendārs | 1337—1338 |
| Islāma kalendārs | 1378—1379 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4292 |
NotikumiLabot
JanvārisLabot
- 1. janvāris — Kubas prezidents Fulhensio Batista, valdības ministri un daži augstākie ierēdņi agri no rīta pameta valsti. Dienu vēlāk Fidela Kastro vadītie nemiernieku spēki bez pretestības iesoļoja Havanā, pārņemot varu valstī. Noslēdzas Kubas revolūcija.
- 3. janvāris:
- Aļaska kļuva par ASV 49. štatu.
- tika dibināta Apvienotā Suvadīnas Republika.
- 6. janvāris — Fidels Kastro ieradās Kubas galvaspilsētā Havanā.
- 8. janvāris — Šarls de Golls tika iecelts par Francijas prezidentu, dibinot Francijas Piekto Republiku un izveidojot jauno konstitūciju.
- 10. janvāris — PSRS atzina Fidela Kastro revolucionāro Kubas valdību.
- 15. janvāris — PSRS veica pirmo tautas skaitīšanu, pēc Otrā pasaules kara.
- 21. janvāris — izveidota Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
FebruārisLabot
- 1. februāris — pēc referenduma Šveicē tika pieņemts lēmums atļaut sievietēm balsot.
- 3. februāris — aviokatastrofā gāja bojā mūziķi Badijs Holijs, Ričijs Valenss un Lielais Bopers.
- 16. februāris — Fidels Kastro kļuva par Kubas premjerministru.
- 22. februāris — notika pirmās Daytona 500, tajās uzvarēja Lī Petijs.
MartsLabot
- 8. marts — pēdējo reizi Brāļi Marksi uzstājās televīzijā.
- 9. marts — pirmā Bārbijas lelle tika izlikta pārdošanā.
- 17. marts — Dalailama pameta Tibetu.
- 31. marts — Dalailamam tika piešķirts patvērums Indijā.
AprīlisLabot
- 4. aprīlis — izveidota Mali federācija.
- 6. aprīlis — notika 31. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija.
- 9. aprīlis — NASA paziņoja pirmo septiņu astronautu vārdus.
- 16. aprīlis — Kubas līderis Fidels Kastro uzturējās 11 dienu ilgā "draudzības" vizītē ASV.
MaijsLabot
- 21. maijs—31. maijs — Turcijā notika Eiropas čempionāts basketbolā.
- 24. maijs — Britu Impērijas diena kļuva par Sadraudzības dienu.
JūnijsLabot
- 3. jūnijs — Singapūra ieguva pašvaldības statusu Apvienotajā Karalistē.
- 23. jūnijs — notiesātais Manhetenes projekta spiegs Klauss Fuhss palaists brīvībā pēc deviņiem gadiem britu cietumā.
JūlijsLabot
- 4. jūlijs — vairāk nekā pusgadu pēc tam, kad Aļaska kļuva par ASV 49. štatu, valsts karogā parādījās 49. zvaigzne.
- 15. jūlijs — metalurgu streiks ASV.
- 17. jūlijs — mira slavenais džeza dziedātājs Bilijs Holidejs.
- 18. jūlijs — par Kubas prezidentu kļuva Osvaldo Dortikoss Torrads.
AugustsLabot
- 8. augusts — plūdos Taivānā gāja bojā apmēram 2 000 cilvēku.
- 15. augusts — Kipra ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
- 21. augusts — Havajas kļuva par ASV 50. štatu.
- 24. augusts — Kipra pievienojās ANO.
SeptembrisLabot
- 13. septembris — Mēnesī ietriecās Luna 2, pirmais cilvēka veidotais objekts uz Mēness.
- 26. septembris — Taifūns Vera nogalināja vairāk nekā 5 000 cilvēku Japānā.
OktobrisLabot
- 7. oktobris — satelīts Luna 3 atsūtīja pirmās fotogrāfijas no Mēness neredzamās puses.
- 29. oktobris — par Laosas karali kļuva Savangs Vathana.
- 31. oktobris — Lī Hārvijs Osvalds Maskavā paziņoja, ka viņš ASV vairs neatgriezīsies.
NovembrisLabot
- 8. novembris — tika slēgti Līdsas tramvaju pakalpojumi.
DecembrisLabot
- 14. decembris — Makarioss III kļuva par pirmo Kipras prezidentu.
DzimušiLabot
- 3. janvāris — Fjodors Jurčihins (Фёдор Юрчихин), Krievijas kosmonauts
- 11. februāris — Robertu Morenu (Roberto Moreno), Brazīlijas autobraucējs
- 23. februāris — Kleitons Andersons (Clayton Anderson), ASV astronauts
- 18. marts — Liks Besons (Luc Besson), Francijas kinorežisors un scenārists
- 15. aprīlis — Emma Tompsone (Emma Thompson), Lielbritānijas aktrise
- 16. aprīlis — Maikls Berets (Michael Barratt), ASV kosmonauts
- 21. aprīlis — Roberts Smits (Robert Smith), angļu mūziķis
- 20. maijs — Izraēls Kamakavivo'ole (Israel Kamakawiwo’ole), havajiešu mūziķis (miris 1997. gadā)
- 1. jūnijs — Martins Brandls (Martin Brundle), Lielbritānijas autobraucējs
- 10. jūnijs — Karlo Ančeloti (Carlo Ancelotti), Itālijas futbolists, treneris
- 11. jūnijs — Hjū Lorijs (Hugh Laurie), Lielbritānijas aktieris
- 13. jūnijs — Boiko Borisovs (Бойко Борисов), bulgāru politiķis
- 22. jūnijs — Eds Viesturs (Ed Viesturs), ASV alpīnists
- 7. jūlijs — Alesandro Nannīni (Alessandro Nannini), Itālijas autobraucējs
- 26. jūlijs — Kevins Speisijs (Kevin Spacey), ASV aktieris
- 10. augusts — Rozanna Ārkete (Rosanna Arquette), amerikāņu aktrise un kinorežisore
- 14. augusts — Maģiskais Džonsons (Magic Johnson), ASV basketbolists
- 15. augusts — Skots Oltmens (Scott Altman), ASV kosmonauts
- 26. augusts — Ketrīna Haira (Kathryn Hire), ASV kosmonaute
- 27. augusts — Gerhards Bergers (Gerhard Berger), Austrijas autobraucējs
- 29. augusts — Kriss Hedfīlds (Chris Hadfield) Kanādas kosmonauts
- 2. septembris — Gijs Lalibertē (Guy Laliberté), Kanādas cirka dibinātājs un vadītājs, kosmonauts
- 12. septembris — Zigmārs Gabriels (Sigmar Gabriel), Vācijas politiķis
- 7. oktobris — Saimons Kauels (Simon Cowell), britu mūzikas producents
- 13. oktobris — Masimo Bonīni (Massimo Bonini), Sanmarīno futbolists
- 17. oktobris — Norms Makdonalds (Norm Macdonald), kanādiešu komiķis, rakstnieks un aktieris (miris 2021. gadā)
- 21. oktobris — Kens Vatanabe (渡辺 謙), japāņu aktieris
- 26. oktobris — Evo Moraless (Evo Morales), Bolīvijas prezidents
- 15. novembris — Timotijs Krīmers (Timothy Creamer), ASV kosmonauts
- 19. novembris — Elisone Dženija (Allison Janney), ASV aktrise
- 20. decembris — Kazimežs Marcinkevičs (Kazimierz Marcinkiewicz), Polijas politiķis
- 31. decembris — Vels Kilmers (Val Kilmer), amerikāņu aktieris
MirušiLabot
- 22. janvāris — Maiks Hotorns (Mike Hawthorn), britu autosportists (dzimis 1929. gadā)
- 2. februāris — Aleksandrs Rībs (Alexander Rueb), pirmais starptautiskās šaha federācijas prezidents (dzimis 1882. gadā)
- 3. februāris — Sidnijs Robinsons (Sidney Robinson), britu vieglatēts, olimpisko medaļu ieguvējs vieglatlētikā (dzimis 1876. gadā)
- 8. februāris — Daniels Subērāns (Daniel Soubeyran), franču airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā)
- 15. februāris — Ouens Ričardsons (Owen Richardson), britu fiziķis (dzimis 1879. gadā)
- 4. marts — Maksvels Longs (Maxwell Long), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions vieglatlētikā (dzimis 1878. gadā)
- 9. aprīlis — Frenks Loids Raits (Frank Lloyd Wright), ASV arhitekts (dzimis 1867. gadā)
- 23. aprīlis — Ernsts Felle (Ernst Felle), vācu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā)
- 6. jūnijs — Georgs Gross (George Grosz), vācu mākslinieks (dzimis 1893. gadā)
- 23. jūnijs — Boriss Viāns (Boris Vian), franču rakstnieks (dzimis 1920. gadā)
- 29. jūnijs — Gērts Lotsijs (Geert Lotsij), nīderlandiešu airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1878. gadā)
- 17. jūlijs — Bilija Holideja (Billie Holiday), amerikāņu džeza dziedātāja (dzimusi 1915. gadā)
- 20. septembris — Alfrēds Flečers ( Alfred Fletcher), vācu virsnieks (dzimis 1875. gadā)
- 14. oktobris — Erols Flinns (Errol Flynn), austrāliešu aktieris (dzimis 1909. gadā)
- 15. oktobris — Stepans Bandera (Степан Бандера), ukraiņu nacionālistu kustības līderis (dzimis 1909. gadā)
- 16. oktobris — Džordžs Māršals (George Marshall), amerikāņu karavīrs un politiķis (dzimis 1880. gadā)
- 26. oktobris — Ernsts Fasts (Ernst Fast), zviedru vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs maratonā (dzimis 1881. gadā)
- 15. novembris:
- Jūliuss Keils (Julius Keyl), vācu vieglatlēts un vingrotājs (dzimis 1877. gadā)
- Čārlzs Vilsons (Charles Wilson), britu fiziķis (dzimis 1869. gadā)
- 17. novembris — Heitors Villa-Loboss (Heitor Villa-Lobos), Brazīlijas komponists (dzimis 1887. gadā)
- 28. decembris — Ante Paveličs (Ante Pavelić), horvātu politiķis (dzimis 1889. gadā)