1959. gads
gads
1959. gads (MCMLIX) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 1959 MCMLIX |
| Ab urbe condita | 2712 |
| Armēņu kalendārs | 1408 ԹՎ ՌՆԸ |
| Asīriešu kalendārs | 6709 |
| Bahá'í kalendārs | 115—116 |
| Bengāliešu kalendārs | 1366 |
| Berberu kalendārs | 2909 |
| Budistu kalendārs | 2503 |
| Burmiešu kalendārs | 1321 |
| Bizantiešu kalendārs | 7467—7468 |
| Ķīniešu kalendārs | 戊戌年 (Zemes suns) 4655 vai 4595 — līdz — 己亥年 (Zemes cūka) 4656 vai 4596 |
| Koptu kalendārs | 1675—1676 |
| Etiopu kalendārs | 1951—1952 |
| Ebreju kalendārs | 5719—5720 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2015—2016 |
| - Shaka Samvat | 1881—1882 |
| - Kali Juga | 5060—5061 |
| Holocēna kalendārs | 11959 |
| Igbo kalendārs | 959—960 |
| Irānas kalendārs | 1337—1338 |
| Islāma kalendārs | 1378—1379 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4292 |
NotikumiLabot
JanvārisLabot
- 1. janvāris — Kubas prezidents Fulhensio Batista, valdības ministri un daži augstākie ierēdņi agri no rīta pameta valsti. Dienu vēlāk Fidela Kastro vadītie nemiernieku spēki bez pretestības iesoļoja Havanā, pārņemot varu valstī. Noslēdzas Kubas revolūcija.
- 3. janvāris:
- Aļaska kļūst par ASV 49. štatu.
- tika dibināta Apvienotā Suvadīnas Republika.
- 6. janvāris — Fidels Kastro ieradās Kubas galvaspilsētā Havanā.
- 8. janvāris — Šarls de Golls tika iecelts par Francijas prezidentu, dibinot Francijas Piekto Republiku un izveidojot jauno konstitūciju.
- 10. janvāris — PSRS atzina Fidela Kastro revolucionāro Kubas valdību.
- 15. janvāris — PSRS veica pirmo tautas skaitīšanu, pēc Otrā Pasaules kara.
- 21. janvāris — izveidota Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
FebruārisLabot
- 1. februāris — pēc referenduma Šveicē tika pieņemts lēmums atļaut sievietēm balsot.
- 3. februāris — aviokatastrofā mira mūziķi Badijs Holijs, Ričijs Valenss un Lielais Bopers.
- 16. februāris — Fidels Kastro kļuva par Kubas premjerministru.
- 22. februāris — notika pirmās Daytona 500, tajās uzvarēja Lī Petijs.
MartsLabot
- 8. marts — pēdējo reizi Brāļi Marksi uzstājas televīzijā.
- 9. marts — pirmā Bārbijas lelle tiek izlikta pārdošanā.
- 17. marts — Dalailama pamet Tibetu.
- 31. marts — Dalailamas tika piešķirts patvērums Indijā.
AprīlisLabot
- 4. aprīlis — izveidota Mali federācija.
- 6. aprīlis — notika 31. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija.
- 9. aprīlis — NASA paziņo pirmo septiņu astronautu vārdus.
- 16. aprīlis — Kubas līderis Fidels Kastro uzturas 11 dienu ilgā "draudzības" vizītē ASV.
MaijsLabot
- 21. maijs—31. maijs — Turcijā notika Eiropas čempionāts basketbolā.
- 24. maijs — Britu Impērijas diena kļūst par Sadraudzības dienu.
JūnijsLabot
- 3. jūnijs — Singapūra iegūst pašvaldības statusu Apvienotajā Karalistē.
- 23. jūnijs — notiesātais Manhetenes projekta spiegs Klauss Fuhss ir palaists brīvībā pēc deviņiem gadiem britu cietumā.
JūlijsLabot
- 4. jūlijs — vairāk nekā pusgadu pēc tam, kad Aļaska kļuva par ASV 49. štatu, valsts karogā parādās 49. zvaigzne.
- 15. jūlijs — metalurgu streiks ASV.
- 17. jūlijs — mirst slavenais džeza dziedātājs Bilijs Holidejs.
- 18. jūlijs — par Kubas prezidentu kļuva Osvaldo Dortikoss Torrads.
AugustsLabot
- 8. augusts — plūdos Taivānā mirst apmēram 2 000 cilvēku.
- 15. augusts — Kipra ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
- 21. augusts — Havajas kļūst par ASV 50. štatu.
- 24. augusts — Kipra pievienojas ANO.
SeptembrisLabot
- 13. septembris — Mēnesī ietriecas Luna 2, pirmais cilvēka veidotais objekts uz Mēness.
- 26. septembris — Taifūns Vera nogalina vairāk nekā 5 000 cilvēku Japānā.
OktobrisLabot
- 7. oktobris — satelīts Luna 3 atsūta pirmās fotogrāfijas no Mēness neredzamās puses.
- 29. oktobris — par Laosas karali kļuva Savangs Vathana.
- 31. oktobris — Lī Hārvijs Osvalds Maskavā paziņo, ka ASV vairs neatgriezīsies.
NovembrisLabot
- 8. novembris — tiek slēgti Līdsas tramvaju pakalpojumi.
DecembrisLabot
- 14. decembris — Makarioss III kļūst par pirmo Kipras prezidentu.
DzimušiLabot
- 3. janvāris — Fjodors Jurčihins (Фёдор Николаевич Юрчихин), Krievijas kosmonauts
- 11. februāris — Robertu Morenu (Roberto Pupo Moreno), Brazīlijas autobraucējs
- 23. februāris — Kleitons Andersons (Clayton Conrad Anderson), ASV astronauts
- 15. aprīlis — Emma Tomsone (Emma Thompson), Lielbritānijas aktrise
- 16. aprīlis — Maikls Berets (Michael Reed Barratt), ASV kosmonauts
- 21. aprīlis — Roberts Smits (Robert James Smith), angļu mūziķis
- 20. maijs — Izraēls Kamakavivo'ole (Israel Kamakawiwo’ole), havajiešu mūziķis (miris 1997. gadā)
- 1. jūnijs — Martins Brandls (Martin Brundle), Lielbritānijas autobraucējs
- 10. jūnijs — Karlo Ančeloti (Carlo Ancelotti), Itālijas futbolists, treneris
- 11. jūnijs — Hjū Lorijs (Hugh Laurie), Lielbritānijas aktieris
- 13. jūnijs — Boiko Borisovs (Бойко Борисов), bulgāru politiķis
- 22. jūnijs — Eds Viesturs (Ed Viesturs), ASV alpīnists
- 7. jūlijs — Alesandro Nannīni (Alessandro Nannini), Itālijas autobraucējs
- 26. jūlijs — Kevins Speisijs (Kevin Spacey), ASV aktieris
- 14. augusts — Maģiskais Džonsons (Earvin "Magic" Johnson Jr.), ASV basketbolists
- 15. augusts — Skots Oltmens (Scott Altman), ASV kosmonauts
- 26. augusts — Ketrīna Haira (Kathryn Hire), ASV kosmonaute
- 27. augusts — Gerhards Bergers (Gerhard Berger), Austrijas autobraucējs
- 29. augusts — Kriss Hedfīlds (Chris Hadfield) Kanādas kosmonauts
- 2. septembris — Gijs Lalibertē (Guy Laliberté), Kanādas cirka dibinātājs un vadītājs, kosmonauts
- 12. septembris — Zigmārs Gabriels (Sigmar Gabriel), Vācijas politiķis
- 7. oktobris — Saimons Kauels (Simon Cowell), britu mūzikas producents
- 13. oktobris — Masimo Bonīni (Massimo Bonini), Sanmarīno futbolists
- 17. oktobris — Norms Makdonalds (Norm Macdonald), kanādiešu komiķis, rakstnieks un aktieris (miris 2021. gadā)
- 26. oktobris — Evo Moraless (Evo Morales), Bolīvijas prezidents
- 15. novembris — Timotijs Krīmers (Timothy Creamer), ASV kosmonauts
- 20. decembris — Kazimežs Marcinkevičs (Kazimierz Marcinkiewicz), Polijas politiķis
MirušiLabot
- 22. janvāris — Maiks Hotorns, britu autosportists (dzimis 1929. gadā)
- 2. februāris — Aleksandrs Rībs (Alexander Rueb), pirmais starptautiskās šaha federācijas prezidents (dzimis 1882. gadā)
- 3. februāris — Sidnijs Robinsons (Sidney Robinson), britu vieglatēts, olimpisko medaļu ieguvējs vieglatlētikā (dzimis 1876. gadā)
- 15. februāris — Ovens Ričardsons (Owen Willans Richardson), britu fiziķis (dzimis 1879. gadā)
- 4. marts — Maksvels Longs (Maxwell Long), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions vieglatlētikā (dzimis 1878. gadā)
- 9. aprīlis — Frenks Loids Raits (Frank Lloyd Wright), ASV arhitekts (dzimis 1867. gadā)
- 6. jūnijs — Georgs Gross (George Grosz), vācu mākslinieks (dzimis 1893. gadā)
- 23. jūnijs — Boriss Viāns (Boris Vian), franču rakstnieks (dzimis 1920. gadā)
- 17. jūlijs — Bilija Holideja (Billie Holiday), amerikāņu džeza dziedātāja (dzimusi 1915. gadā)
- 20. septembris — Alfrēds Flečers ( Alfred Fletcher), vācu virsnieks (dzimis 1875. gadā)
- 14. oktobris — Erols Flinns (Errol Flynn), austrāliešu aktieris (dzimis 1909. gadā)
- 15. oktobris — Stepans Bandera (Степан Андрійович Бандера), ukraiņu nacionālistu kustības līderis (dzimis 1909. gadā)
- 16. oktobris — Džordžs Māršals (George Marshall), amerikāņu karavīrs un politiķis (dzimis 1880. gadā)
- 26. oktobris — Ernsts Fasts (Ernst Fast), zviedru vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs maratonā (dzimis 1881. gadā)
- 15. novembris:
- Jūliuss Keils (Julius Keyl), vācu vieglatlēts un vingrotājs (dzimis 1877. gadā)
- Čārlzs Vilsons (C. T. R. Wilson), britu fiziķis (dzimis 1869. gadā)
- 17. novembris — Heitors Villa-Loboss (Heitor Villa-Lobos), Brazīlijas komponists (dzimis 1887. gadā)
- 28. decembris — Ante Paveličs (Ante Pavelić), horvātu politiķis (dzimis 1889. gadā)