Eduārs Erio

Eduārs Marī Erio (franču: Édouard Marie Herriot; dzimis 1872. gada 5. jūlijā, miris 1957. gada 26. martā) bija franču politiķis. Trīskārtējs Francijas premjerministrs (1924-1925, 1926, 1932). Bijis arī Deputātu palātas prezidents (1925–1926) un Nacionālās asamblejas prezidents (1947–1954). Tāpat bija sabiedrisko darbu un transporta ministrs (1916–1917), sagādes ministrs (1916–1917), ārlietu ministrs (1924–1925, 1926, 1932), izglītības ministrs (1926–1928), valsts ministrs (1934–1936).

Eduārs Erio Édouard Herriot
Francijas premjerministrs
Amatā 1924. gada 15. jūnijs — 1925. gada 17. aprīlis
Prezidents	Gastons Dumergs
Priekštecis	Fredriks Fransuā-Marsals
Pēctecis	Pols Penlevē
Amatā 1926. gada 20. jūlijs — 1926. gada 23. jūlijs
Prezidents	Gastons Dumergs
Priekštecis	Aristids Briāns
Pēctecis	Raimons Puankarē
Amatā 1932. gada 3. jūnijs — 1932. gada 18. decembris
Prezidents	Albērs Lebrēns
Priekštecis	Andrē Tardjē
Pēctecis	Žozefs Pols-Bonkūrs
Dzimšanas dati	1872. gada 5. jūlijā Truā, Francija
Miršanas dati	1957. gada 26. martā (84 gadu vecumā) Senženīlavāla (Saint-Genis-Laval), Francija
Politiskā partija	Radikālā partija
Profesija	filologs, politiķis

No 1905. gada līdz savai nāvei, izņemot laiku no 1942. līdz 1945. gadam, kad tika izsūtīts uz Vāciju par opozīciju Višī Francijai, bija Lionas pilsētas mērs (vairāk nekā 48 gadus). Atbalstīja attiecību uzlabošanu ar PSRS. Pirmā Erio valdība nodibināja diplomātiskās attiecības ar PSRS. Otrā Erio valdība veica skolas reformu. 1933. gadā bija vizītē Ukrainas PSR, atgriežoties noliedza holodomora eksistenci.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eduārs Erio.