Vanguard (raķete)
Vanguard (angļu: "avangards") bija ASV nesējraķete, kas bija īpaši būvēta Vanguard projektam, lai palaistu pirmo Zemes mākslīgo pavadoni (ZMP). Tā kā PSRS pasteidzās ar Sputņik palaišanu un arī ASV pirmo pavadoni ievadīja orbītā ar Juno I raķeti, tad Vanguard izdevās palaist tikai otro ASV ZMP. No 12 startiem tikai trijos bija veiksmīga pavadoņa palaišana. Raķetes izgatavoja aviobūves uzņēmums Glenn L. Martin Company (tagad Lockheed Martin).
 Vanguard starta laukumā | |
| Pielietojums | nesējraķete |
| Raķešu saime | Viking |
| Raķešu grupa | Vanguard |
| Valsts | ASV |
| Izgatavotājs | Martin |
| Izmēri | |
|---|---|
| Augstums | 22 m |
| Diametrs | 1,14 m |
| Masa | 10 050 kg |
| Pakāpju skaits | 3 |
| Celtspēja | |
| Derīgā krava 10,4 kg 500x3500 km orbītā | |
| Lidojumu kopsavilkums | |
| Statuss | nelido |
| Starta vietas | Kanaveralas |
| Startu skaits | 12 |
| Veiksmīgie | 3 |
| Daļēji sekmīgi | 1 |
| Avārijas | 8 |
| Pirmais lidojums | 23.10.1957. |
| Pirmais veiksmīgais | 17.03.1958. |
| Pakāpes | |
Priekšvēsture
labot šo sadaļu1955. gadā ASV paziņoja par plānu palaist orbītā zinātnisko pavadoni Starptautiskā ģeofiziskā gada laikā (1957.-1958.). Tajā brīdī bija trīs iespējamie kandidāti kosmiskajai nesējraķetei: Gaisa spēku SM-65 Atlas, Armijas SSM-A-14 Redstone un Jūras kara flotes piedāvāts projekts izveidot trīspakāpju raķeti uz RTV-N-12a Viking raķešzondes bāzes. Diemžēl Atlas un Redstone ballistiskās raķetes bija prioritārie militārie projekti, kurus nedrīkstēja bremzēt sekundāri kosmisko pavadoņu starti. Tādēļ tika izvēlēts flotes projekts Vanguard. Martin kompānija, kas izgatavoja Viking raķetes, kļuva arī par nesējraķetes galveno darbuzņēmēju.
Raķetes uzbūve
labot šo sadaļuVanguard tika projektēta kā 3 pakāpju raķete. Pirmā pakāpe sastāvēja no Viking raķetes (Type 9 jeb RTV-N-12a). Tā bija apgādāta ar šķidrās degvielas raķešdzinēju X-405 (LR50-GE-1), ko izstrādāja General Electric uz raķetes Hermes A-3B dzinēja bāzes. Otrajai pakāpei tika izmantots Aerojet General šķidrās degvielas dzinējs AJ10-37, kas bija RTV-N-10 Aerobee dzinēja modifikācija. Trešajā pakāpā bija cietās degvielas raķešdzinējs. Visos Vanguard lidojumos, izņemot pēdējo, trešās pakāpes ražotājs bija Grand Central Rocket Company. Pēdējā lidojumā izmantoja Allegheny Ballistics Lababoratory cietās degvielas pakāpi X-248A2 Altair, ar kuru bija iespējams dubultot derīgas kravas masu. Vanguard nebija stabilizatoru, bet pirmā un otra pakāpe tika stabilizēta ar kardāna sprauslām. 2. pakāpē atradās raķetes telemetrijas sistēma, inerciālā vadības sistēma un autopilots. 3. pakāpe tika stabilizēta ar tās rotāciju, to iegrieza uz īpaša otrās pakāpes galda īsi pirms pakapju atdalīšanās.
Lidojumu hronoloģija
labot šo sadaļuViking raķetes, ar kurām izmēģināja Vanguard 1. un 3. pakāpi:
| Raķete | Vanguard apzīmējums | Datums | Mērķis | Iznākums |
|---|---|---|---|---|
| Viking-13 | TV0, 1. pakāpe | 08.12.1956. | Suborbitāls | Veiksmīgs |
| Viking-13 | TV1, 1. un 3. pakāpe | 01.05.1957. | Suborbitāls | Veiksmīgs |
Vanguard 3 pakāpju raķetes:
| Sērijas numurs | Datums | Mērķis | Pavadonis | Iznākums |
|---|---|---|---|---|
| TV2 | 23.10.1957. | Suborbitāls | - | Veiksmīgs |
| TV3 | 06.12.1957. | Orbīta | 1,36 kg | Raķetes avārija |
| TV3 Backup | 05.02.1958. | Orbīta | 1,36 kg | Raķetes avārija |
| TV4 | 17.03.1958. | Orbīta | Vanguard 1 1,47 kg | Veiksmīgs |
| TV5 | 28.04.1958. | Orbīta | 9,98 kg | Neveiksmīgs |
| SLV1 | 27.05.1958. | Orbīta | 9,98 kg | Neveiksmīgs |
| SLV2 | 26.06.1958. | Orbīta | 9,98 kg | Neveiksmīgs |
| SLV3 | 26.09.1958. | Orbīta | 9,98 kg | Neveiksmīgs |
| SLV4 | 17.02.1959. | Orbīta | Vanguard 2 10,8 kg | Veiksmīgs |
| SLV5 | 13.04.1959. | Orbīta | 10,3 kg | Neveiksmīgs |
| SLV6 | 22.06.1959. | Orbīta | 10,3 kg | Neveiksmīgs |
| TV4BU | 18.09.1959. | Orbīta | Vanguard 3 22,7 kg | Veiksmīgs |