Jānis Fabriciuss
Jānis Fabriciuss (1877. gada 26. jūnijs — 1929. gada 24. augusts) bija latviešu strēlnieks, Sarkanās armijas komisārs, kara un padomju politiskais darbinieks. Pirmais komandieris Sarkanajā Armijā, kurš apbalvots ar četriem Sarkanā Karoga ordeņiem.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
.jpg)
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1877. gadā Zlēku pagasta "Vangstreibējos" muižas kalpa Friča Fabriciusa ģimenē. Mācījās Ventspils pilsētas skolā, 1894. gadā pabeidza Rīgas Aleksandra ģimnāziju[1] un no 1898. līdz 1901. gadam dienēja Krievijas Impērijas armijā. Pēc dienesta strādāja par atslēdznieku V. Minuta mašīnbūves fabrikā Rīgā.1903. gadā iestājās Latviešu Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā (LSDSP). 1904. gada februārī viņu apcietināja un notiesāja uz četriem gadiem katorgā ar izsūtījumu Jakutijā, pēc tam Sahalīnā (1913—1916).
Pēc Februāra revolūcijas viņam atļāva atgriezties no izsūtījuma un 1917. gada septembrī Fabriciusu ieskaitīja 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Pēc Oktobra revolūcijas Fabriciuss tika ievēlēts par šī pulka komitejas priekšsēdētāju. Piedalījās Krievijas 12. armijas revolucionāro komiteju un padomju izveidošanā. 1918. gada janvārī kļuva par Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas (VCIK) biedru, darbojās militārajā sekcijā pie pirmo Sarkanās armijas vienību formēšanas, piedalījās Gdovas ieņemšanā. No 1918. gada jūnija bija Gdovas rajona komisārs, tad kļuva par Pleskavas revolucionārās kara komitejas priekšsēdētāju, piedalījās cīņās pret Bulaka-Belahoviča vienībām.
Latvijas brīvības cīņu sākumā vadījis Sarkanās armijas vienības pret Latvijas Pagaidu valdības spēkiem. 1918. gada decembra beigās Fabriciuss kā 2. Novgorodas strēlnieku divīzijas komisārs piedalījās Inčukalna kaujā pret Latvijas zemessardzi. No 1919. gada februāra kā 10. strēlnieku divīzijas komisārs piedalījās kaujās ar Igaunijas armiju.
Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada vasarā bija Ļvinu-Jeļecas nocietinājuma rajona priekšnieks un vadīja tā aizstāvēšanu. Augustā komandēja vienību pret Konstantīna Mamantova kavalēriju. 1919. gada oktobrī iecelts par 16. strēlnieku divīzijas 48. brigādes komandieri. Ar šo vienību piedalījās cīņās pret ģenerāli Deņikinu un vēlāk Poļu—padomju karā. 1921. gadā kļuva par Sarkanās armijas komandējošā sastāva apvienoto kursu priekšnieku un komisāru. Tai pašā gadā piedalījās Kronštates dumpja apspiešanā, vadot 501. strēlnieku pulku. Viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš Sarkanajā armijā saņēmis četrus Sarkanā Karoga ordeņus.
Pēc kara beigām vadīja brigādi, bet no 1923. gada bija 2. Baltkrievijas divīzijas komandieris, pēc tam 17. strēlnieku korpusa komandieris. 1927. gadā ievēlēts par Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas (VK(b)P) Centrālās kontrolkomisijas (CKK) locekli. No 1928. gada maija Kaukāza armijas komandiera palīgs.
1929. gada 24. augustā gāja bojā jūrā netālu no Sočiem, glābjot avarējušas lidmašīnas pasažierus.[2] Apbedīts Tbilisi.
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- četri Sarkanā Karoga ordeņi
- Goda ierocis
Piemiņa
labot šo sadaļu- Fabriciusa laukums Rīgā
- Jāņa Fabriciusa ielas Ogrē, Maskavā, Ļipeckā, Minskā, Pleskavā, Tbilisi, Sočos
- Līdz 1993. gadam J. Fabriciusa kara aviācijas inženieru kara akadēmija Daugavpilī
- Piemineklis Jānim Fabriciusam Ventspilī uz Pils un Akmeņu ielu stūra, kuru atklāja 1954. gadā
- 1967. gadā "Vangstreibējos" atklāja J. Fabriciusa muzeju
- Mākslas filma "Kā gulbji balti padebeši iet" (1956), kuras galvenā varoņa prototips ir Jānis Fabriciuss[3]
- Dokumentālā filma "Jānis Fabriciuss" (1966)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ [1][novecojusi saite] DABAS UN VĒSTURES KALENDĀRS 1967. Rīga: IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE», 1966. — 87. lpp.
- ↑ Советская Сибирь. 1929 г.[novecojusi saite]
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. novembrī. Skatīts: 2008. gada 22. novembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Biogrāfija (krieviski)
- Biogrāfija (krieviski)