Atvērt galveno izvēlni

Alfrēds Audze (1897-1930) bija Latvijas armijas pulkvedis, brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša kara un Trīs zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Alfrēds Audze
Alfrēds Audze
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gada 12. maijā
Oviši,Sarkanmuižas pagasts, Valsts karogs: Krievija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1930. gada 27. jūnijā (33 gadi)
Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Pulkvedis.gif
Pulkvedis
Dienesta laiks 1915—1917
1919—1930
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Trīszvaigžņu ordenis III šķira, Lāčplēša kara ordenis, Staņislava ordenis II, III šķira, Vladimira ordenis IV šķira, Annas ordenis III, IV šķira
Izglītība Viļņas karaskola
Virsnieku akadēmiskie kursi

BiogrāfijaLabot

Alfrēds Audze dzimis 1897. gada 12.maijā Sarkanmuižas pagastā, Ovīšu ciemā, zemnieka ģimenē. Mācījies Ventspils reālskolā. 1915. gadā iestājies Viļņas karaskolā kur beidzis saīsināto virsnieku kursu. Tā paša gada septembrī brīvprātīgi iestājies 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā. Piedalījies visās bataljona (vēlāk pulka) kaujās līdz 1917. gada decembrim. Par varonību strēlnieku kaujās apbalvots ar Annas III, IV šķiras, Staņislava II, III šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada aprīlī. Septembrī kļuvis par bataljona komandieri 2. Ventspils kājnieku pulkā, kapteiņa dienesta pakāpē. 1920.gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu. Lāčplēša kara ordenis piešķirts 1920. gadā par kaujām Latgales frontē, kur Audze personīgi vadīja pusotru rotu uzbrukumā diviem lielinieku pulkiem, izsita tos no pozīcijām un saņēma gūstekņus tādējādi sekmēdams latviešu daļu virzību uz priekšu.[1] Piešķirta jaunsaimniecība Zūru pagastā.

Pēc brīvības cīņu noslēguma palicis dienestā. Ticis piekomandēts Robežsargu divīzijai. 1921. gada decembrī pārcelts uz 9.Rēzeknes kājnieku pulku kur pildījis bataljona komandiera pienākumus, dažreiz aizvietojot arī pulka komandieri. 1923. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus. 1924-1926.g. beidzis virsnieku akadēmiskos kursus. 1926-1928.g. bijis armijas komandiera štāba satiksmes daļas priekšnieks. 1928. gadā iecelts par 1. Kurzemes divīzijas štāba priekšnieku un paaugstināts par pulkvedi. Armijas 10 gadu svētkos 1929. gadā apbalvots ar III šķiras Trīs zvaigžņu ordeni.

Miris 1930. gada 27. jūnijā ar tuberkulozi. Apbedīts Rīgas brāļu kapos.

AtsaucesLabot