Georgs Heinrihs Loskīls
Georgs Heinrihs Loskīls arī Juris Indriķis Loskils (vācu: Georg Heinrich Loskiel; 1740. gada 7. novembris - 1814. gada 23. februāris) bija Latvijā dzimis brāļu draudzes mācītājs, rakstnieks un garīgo dziesmu autors, kas veidojis un vadījis šo reliģisko apgaismības kustību tagadējā Latvijā, Vācijā, Polijā un ASV.
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuGeorgs Heinrihs Loskīls dzimis 1740. gada 7. novembrī Rindā, toreizējā Piltenes apgabalā luterāņu mācītāja Georga Heinriha Loskīla ģimenē. Tēvs viņu nosūtīja mācīties uz brāļu draudzes Barbijas (Barby) mācītāju semināru Vācijā, pēc kura beigšanas viņš atgriezās Latvijā un ieņēma dažādus amatus Vidzemes brāļu draudzēs. No 1782. gadā Loskīls bija Vidzemes brāļu draudzes priekšnieka (presbitera) palīgs, bet no 1785. līdz 1789. gadam viņš bija brāļu draudzes priekšnieks.[1] Šajā laikā viņš latviešu valodā sastādīja Garīgas dziesmas brāļu draudzei, kurā iekļāva arī savas oriģinālās dziesmas. Dziesmu grāmata iznāca 1790. gadā Pēterburgā, tādēļ tautā tika saukta par "Pēterburgas grāmatu".[2] Līdztekus viņš vācu valodā uzrakstīja ļoti nozīmīgu traktātu par evaņģēliskās misijas darba vēsturi pie Ziemeļamerikas indiāņiem, kas tika iespiests 1789. gadā brāļu draudžu spiestuvē Barbijā.
1789. gadā Loskīls tika izvēlēts par jaunas brāļu draudzes vadītāju Krievijas Impērijas galvaspilsētā Pēterburgā, tomēr jau 1790. gadā viņš atstāja šo amatu un devās uz Saksiju un Silēziju, kur dibināja brāļu draudžu skolas Kleinvelkā (Kleinwelke) un Gnadenfrejā (Gnadenfrei, mūsdienās Pilava Gurna). 1801. gadā viņš publicēja pārdomu (meditāciju) grāmatu „Kaut kas sirdij ceļā uz mūžību“ (Etwas fürs Herz auf dem Wege zur Ewigkeit). Grāmata saturēja 366 pārdomas katrai gada dienai un guva lielu popularitāti.
1801. gadā Loskīls devās uz Bētlemes draudzi Pensilvānijas pavalstī ASV, kur viņš no 1802. līdz savai nāvei 1814. gadā vadīja Pensilvānijas brāļu draudžu darbību un bija Morāvijas baznīcas pirmais bīskaps. Šajā laikā tapa grāmata "Lūgšanas un apceres vārsmās visām gada dienām" (Gebete und Betrachtungen in Versen auf alle Tage des Jahres), kas iznāca 1813. gadā.
Pazīstamākās garīgās dziesmas
labot šo sadaļu- Nāc, dvēsele, pie Jēzus[novecojusi saite]
- Ar to mīļu Jēzus vārdu,
- Mans bērniņ, es tev mīlēju,
- Labrīt, labrīt, jūs biedriņi.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- Passions- und Oster-Gesang, 1781. (vāciski)
- Geschichte der Mission der Evanglischen Bruder unter den Indianern in Nordamerika. Leipzig, 1789 (History of the Moravian Mission among the North American Indians in three parts.) London, 1794 (vāciski, angliski)
- Garīgas dziesmas, Pēterburga, 1790. (latviski)
- Liturģijas jeb Slavas dziesmas un Lūgšanas ar simts garīgām dziesmām pielikumā, 1797. (latviski)
- Etwas für's Herz auf dem Wege zur Ewigkeit Bautzen, 1801; Leipzig; Basel, 1806; 1822; 1825. (vāciski)
- Extempore on a wagon; a metrical narrative of a journey from Bethlehem, Pa., to the Indian town of Goshen, Ohio, in the autumn of 1803 by George Henry Loskiel. Tr. with notes by J. Max Hark. Lancaster, Pa., S. H. Zahm, 1887. (vāciski, angliski)
- Gebete und Betrachtungen in Versen auf alle Tage des Jahres Reichenbach, 1813 (vāciski)
- Sieben Passions-Predigten Berlin: H.H. Wohlgemuth, 1839. (vāciski)
Literatūra
labot šo sadaļu- Johann Friedrich von Recke, Carl Eduard Napiersky: Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-lexikon der Provinzen Livland, III S. 109, Jelgava, 1827
- Johann Friedrich von Recke, Carl Eduard Napiersky: Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland - Nachträge und Fortsetzungen, II S. 24, Jelgava, 1859
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca XIII. Rīga, 1935.-1936. 24648 sleja
- ↑ «Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. janvārī. Skatīts: 2010. gada 13. februārī.