Skultes osta

Skultes osta ir kokmateriālu un kūdras eksporta osta Rīgas līča austrumu piekrastē Aģes upes grīvā Zvejniekciemā, aptuveni 55 km attālumā no Rīgas. Kuģu ceļu platums ir 72 m, 10 piestātnes.

Skultes osta
Atrašanās vieta
Koordinātas	57°18′55.12″N 24°24′25.39″E
Informācija
Sauszemes teritorija	62,8379 ha
Akvatorija	10 ha
Kopējais piestātņu garums	1350 m
Maksimālais ostas dziļums	8.25m
Kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes	7.00m
Teritorija	72,8379 ha

Pie ostas vārtiem atjaunots Latvijas PSR laikā nogāztais piemiņas akmens ar uzrakstu "Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosināta, Jūrniecības departamenta celta 1937.-1939. gadā tapa Skultes zvejnieku osta."

Vēsture

1937.-1939. gados valsts Jūrniecības departaments Skultē izbūvēja zvejas ostu, kā vienu no lielākajām un modernākajām zvejnieku piestātnēm Latvijas piekrastē. LPSR laikā osta tika izmantota kā Atlantijas okeānā zvejojošu kuģu apkalpes bāze. Zvejnieku kolhoziem sabrūkot, Skultes ostas aizsērēja — dziļums bija tik niecīgs, ka varēja iebraukt un izbraukt vienīgi motorlaivas. Aģes grīvā darbojās tikai divi zivju pārstrādes cehi, kuros ražoja šprotes. 1994. gadā Saulkrastu dome pieņēma lēmumu izveidot Skultes ostas pārvaldi un aicināt uz ostu uzņēmējus.

1997. gada novembrī no ostas uzsāka kokmateriālu kravu eksportu, kas strauji pieauga 1998. gadā līdz ar Dienvidu piestātnes celtniecības pabeigšanu. Kopš 1998. gada ostā veica rekonstrukcijas darbus — padziļināja ostas pieejas kanālu un akvatoriju, izbūvēja jaunas ziemeļu un dienvidu piestātnes un kravas laukumus pie tām, kā arī rekonstruēja pievedceļus. 1999. gadā parādījās jauni kravu veidi: kamīna malka un zāģmateriāli, bet 2000. gadā — kūdras un 2001. gadā kurināmās šķeldas eksports. No Zviedrijas tiek vestas granīta šķembas ceļu būvei. Uz Nīderlandi un Skandināviju ved kūdru, papīrmalku, kurināmo un celulozes šķeldu. 2002. gadā pabeidza Ziemeļu mola rekonstrukciju. Kopš 2002. gada vidējais kravu apgrozījums ir ap 600 000 tonnu gadā. 2019. gadā Skultes osta bija lielākā no mazajām Latvijas ostām, pēc kravu apgrozījuma ceturtā lielākā osta Latvijā.

Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis

2022. gada 30. augustā LR Ministru Kabinets vienojās ierosināt Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim piešķirt nacionālo interešu objekta statusu. Projektu līdz 2024. gada rudenim plānoja īstenot uzņēmums "Skulte LNG Terminal", kurā patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs, bet 20 % Skulte LNG Terminal akciju pieder degvielas tirgotājam AS "Virši-A". 2022. gada 19. septembrī Saeima pieņēma investīcijas atbalsta likumu, norādot, ka termināls tiks nodots ekspluatācijā līdz 2024. gada 15. septembrim. Savukārt 2023. gada 11. aprīlī valdība atsauca savu atbalstu ieguldījumam, paziņojot, ka termināls, visticamāk, joprojām tiks būvēts, bet uz komerciāliem pamatiem. Valdība vairs nesaskatīja nekādus turpmākus gāzes piegādes riskus ne Latvijā, ne plašākā reģionā, jo esošā infrastruktūra bija pietiekama (termināļi Igaunijā un Lietuvā), padarot Skultes projektu nevajadzīgu. Pēc tam 2023. gada 19. oktobrī parlaments atbalstīja valdošo partiju iesniegto likumprojektu par 2022. gada 19. septembra likuma atcelšanu.

Ārējās saites

• Skultes ostas mājas lapa Arhivēts 2009. gada 9. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
• 4.10.1995. LR MK Noteikumi par Skultes ostas robežu noteikšanu.
• Skultes ostas piekrastes hidro- un morfodinamika
• Atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu Skultes ostas dienvidu mola rekonstrukcijai^{[novecojusi saite]}
• Marta Jansone. Skultes osta atgūstas no janvāra vētras. // Rīgas Apriņķa Avīze^{[novecojusi saite]}
• Guntars Gūte. Mazo ostu lielā attīstība. // Republika.lv, 13. septembris (2006)