Ventspils osta

Ventspils osta atrodas Baltijas jūras piekrastē, tā ir neaizsalstoša, dziļūdens Latvijas osta. Ostas teritorijas kopējā platība ir 2 451,39 ha. Pēc pārkrauto kravu apjoma Ventspils osta ir viena no vadošajām ostām Baltijas jūrā, atrodoties vadošo Eiropas ostu saraksta pirmajā divdesmitniekā.[1] 1997. gadā Ventspils osta ieguva brīvās ekonomiskās zonas statusu, kas darbojās kā investīciju piesaistes faktors un rezultējās nodokļu atvieglojumos uzņēmumiem.

Ventspils osta
Ventspils osta SEZ.jpg
Ventspils osta (Latvija)
Ventspils osta
Ventspils osta
Ventspils osta (Baltijas jūra)
Ventspils osta
Ventspils osta
Atrašanās vieta
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Atrašanās vieta Ventspils
Koordinātas 57°23′58.2″N 21°32′54.24″E / 57.399500°N 21.5484000°E / 57.399500; 21.5484000Koordinātas: 57°23′58.2″N 21°32′54.24″E / 57.399500°N 21.5484000°E / 57.399500; 21.5484000
Informācija
Pārvaldnieks Ventspils brīvostas pārvalde
Ostas teritorija 2451,39 ha
Akvatorija 242.60 ha
Brīvā teritorija 500 ha
Kopējais piestātņu garums 10 910 m
Maksimālais ostas dziļums 17,5 m
Kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes 15,0 m
Piestātņu skaits 57
Mājaslapa
www.portofventspils.lv/lv/

Ventspils osta ir multimodāla Latvijas osta jebkurai kravai. 1998. gadā tika veikta ostas akvatorijas būtiska padziļināšana, sasniedzot maksimālo dziļumu 17,5 m šķidro kravu rajonā un nodrošinot iespēju apkalpot lielākos Baltijas jūrā ienākošos Aframax tipa tankkuģus ar kravnesību līdz 150 000 DWT. Beramkravu un ģenerālkravu rajonā maksimālais dziļums līdz 16 m nodrošina iespēju apkalpot Panamax tipa kuģus ar kravnesību līdz 75 000 DWT.

Sākot ar 2002.gadu Ventspils brīvosta attīsta industrializācijas procesu.

Financial Times grupas daļa FDI Intelligence publicējusi pētījumu “Brīvās ekonomiskās zonas 2020”. Ventspils brīvosta iekļauta pasaules perspektīvāko brīvo ekonomisko zonu desmitniekā, saņēmusi otru labāko vērtējumu Eiropas reģionā, nosaukta par labāko vietu lielo nomnieku biznesa attīstībai Eiropā, saņēmusi atzinību par specializāciju IT jomā, kā arī speciālbalvu par viedu attīstības stratēģiju īstenošanu.

Ventspils brīvostas pārvaldeLabot

Ventspils ostu pārvalda Ventspils brīvostas pārvalde, kura atrodas Latvijas Republikas Ministru kabineta pārraudzībā.[2]

Ventspils brīvostas darbību nosaka:

  • 1994. gada "Likums par ostām", kas reglamentē Latvijas ostu darbības principus un parvaldes kārtību, brīvostu pārvaldes struktūru un galvenos pienākumus, kuģu satiksmes operatīvās vadības un kontroles principus, kā arī citus ar ostu darbību saistītos jautājumus.
  • 1997. gada Ventspils brīvostas likums, kas līdztekus "Likumā par ostām" noteiktajiem nosacījumiem paredz uzņemejdarbības īstenošanas kārtibu Ventspils brīvostas teritorijā.
  • 2002. gada kārtība "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", kas nosaka Ventspils brīvostā licencētajām uzņēmējsabiedrībām piemērojamo netiešo un tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanas kārtību.

Ventspils brīvostas pārvaldes stratēģiskie mērķi ir:

  • saglabāt un nostiprināt pašreizējās ostas pozīcijas šķidro un beramkravu tirgū;
  • piesaistīt ostai jaunus darbības veidus un pakalpojumus;
  • attīstīt brīvostas industriālajās teritorijās rūpniecisko darbību.

Ventspils ostas nākotnes perspektīvas ir saistītas ar Ziemeļu ostas paplašināšanu jūras virzienā, kam ir atvēlēti 100 ha.

Ventspils osta darbojas kā reģiona ekonomikas attīstītājs, atbalstot uzņēmumus, kas specializējas augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu radīšanā.

Ostas pakalpojumiLabot

Ventspils ostā ir pieejami visi šķidro un sauso beramkravu un ģenerālkravu apstrādes veidi, kā arī kuģu pakalpojumi, no kuriem lielāko daļu nodrošina privāti uzņēmumi, kas darbojas ostas teritorijā, un tie ir šādi:

  • Termināli - lejamkravu termināļi, beramkravu termināļi, ģenerālkravu termināļi
  • Kuģniecības aģentūras
  • Prāmju satiksme
  • Velkoņi
  • Kuģu bunkurēšana
  • Loči - kuģa navigācija ostā
  • Tauvošana
  • Kuģu remonts
  • Ūdenslīdēji
  • Atkritumu un piesārņoto ūdens pieņemšana
  • Kuģu apgāde - rezerves daļu, pārtikas un glābšanas līdzekļu piegāde
  • Biroju noma
  • utt.

Transporta savienojumiLabot

Ventspils osta iekļaujas transporta plūsmā starp ES un NVS valstīm un ir TEN-T transporta pamattīkla osta.

Ventspils ir Eirāzijas transporta sistēmā integrētā Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora sastāvdaļa. Caur Ventspili ved Eiropas nozīmes divjoslu E-22 autoceļš, Ventspils brīvostas teritorijā atrodas arī Ventspils lidosta. Ventspils atrodas ~ 2 stundu braucienā no Latvijas lielākā gaisa satiksmes centra - Starptautiskās lidostas Rīga (RIX).[3]

Prāmju satiksmeLabot

Ventspils osta nodrošina prāmju līniju no Ventspils uz Zviedriju (Nīneshamna). Kopš 2010.gada prāmju pasažieru skaits ir desmitkāršojies,[4] kā arī būtiski pieaudzis vieglo auto un citu kravu pārvadājumu apjoms.

Regulārus kravu un pasažieru pārvadājumus nodrošina lielākais prāmju operators Eiropā - Stena Line.

Savulaik - no 2006. līdz 2008. gadam - veikti prāmju reisi uz Mentu Igaunijā. Prāmju satiksmi veica Saaremaa Laevakompanii meitas uzņēmums SSC Ferries ar prāmi MS Scania.

Speciālā ekonomiskā zona - nodokļu atvieglojumiLabot

Ventspils brīvosta ir speciālā ekonomiskā zona (SEZ). Ventspils brīvostas uzņēmumiem, izpildot noteiktus kritērijus, var tikt piemēroti nodokļu atvieglojumi. Tiešie nodokļu atvieglojumi nekustamajam īpašumam un uzņēmuma ienākuma nodoklim var sasniegt 80%, savukārt investīciju summas kompensācijas apjoms - 35% (55% mazajiem uzņēmumiem, 45% vidējiem uzņēmumiem).[5]

Rūpnieciskā ražošanaLabot

Ventspils brīvostā vairāk kā 500 ha paredzēti rūpnieciskajai ražošanai. Ventspils industriālā parka teritorija ir pielāgojama investoru ražošanas iecerēm un ir nodrošināta ar nepieciešamo infrastruktūru ražošanas uzsākšanai (gatavas ražošanas telpas, elektroenerģija, jaudīgas IT, telekomunikācijas). Zemes nomas maksu pielāgo 0.25-0.5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības ar atpirkšanas tiesībām. Uzņēmumu darbības sākumposmā ir pieejams Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatora atbalsts infrastruktūras un pakalpojumu jomā.[6]

Ventspilī pieejams multilinguāls darbaspēks. Viena no prestižākajām profesionālās izglītības un tālākizglītības iestādēm - Ventspils Tehnikums-Ziemeļkurzemes kompetences centrs un Ventspils Augstskola veic dažādu līmeņu speciālistu apmācību metālapstrādes, mehatronikas, inženiermehānikas, automehānikas, enerģētikas, elektronika, IT, telekomunikācijas, radioastronomijas, inženierzinātnes, mašinbūves u.c. nozarēs. Ventspils industriālajā zonā ir teicama IKT (Informāciju komunikāciju tehnoloģijas) infrastruktūra un labvēlīgi nosacījumi jaudīgu datu centru attīstībai.

Ventspils ostas industriālā parka rūpnieciskie klientiLabot

Uzņēmums Gads Valsts Darbības lauks
ARBO Windows 2014 Latvija koka logu, durvju un fasāžu ražošana; būvniecība
Baltic Forest Trading 2004 Zviedrija kokapstrāde; celtniecības materiāli
Bio-Venta 2008 Latvija biodīzeļdegvielas ražošana
Bucher Municipal 2005 Šveice komunālo automašīnu ražošana
Diana Sveces 2004 Dānija sveču ražošana
EUROLCDS 2013 Latvija, Zviedrija šķidro kristālu displeju produktu ražošana
Forta Prefab 2015 Latvija ēku moduļu ražošana
FROLI Baltic 2006 Vācija poliuretāna izstradājumu ražošana
HansaMatrix Ventspils 2005 Latvija elektronikas sistēmu un to komponentu ražošana
Hydraulik Bauteile Baltic 2008 Vācija hidraulikas un pneimatikas detaļu ražošana
IMMER Digital 2017 fleksiblo iepakojumu ražošana
Kurzemes granulas 2003 Latvija kokskaidu granulu ražošana
Malmar Sheet Metal 2006 Beļģija mašīnbūves metālapstrāde
Pobeda Confectionery 2014 Krievija šokolādes ražošana
SQUALIO 2013 Latvija programmatūras risinājumu testēšana
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks 2005 Latvija atbalsta pakalpojumi augsto tehnoloģiju nozaru uzņēmumu attīstībai
Ventspils elektronikas fabrika 2005 Latvija elektronikas sistēmu un to komponentu ražošana
Ventspils metināšanas rūpnīca 2012 Ukraina lielizmēra metāla konstrukciju ražošana
Ventspils-Andren 2009 Latvija stiklaplasta lielgabarīta rūpniecisko iekārtu ražošana

[7]

Termināļi Ventspils ostāLabot

Ventspils ostas termināļi nodrošina visus lejamkravu, beramkravu un ģenerālkravu apstrādes pakalpojumus. Lejamkravu maksimālais dziļums ir 17,5 m, iegrime 15 m, kuģu garums 275 m. Beramkravu maksimālais dziļums ir 16 m, iegrime - 15 m un garums - 240 m. Ģenerālās, ro-ro, konteinerkravas maksimālais dziļums ir 14,5 m, iegrime - 14,1 m, kuģu garums - 240 m.[8]

Lejamkravu termināļiLabot

Termināļi Gads Kravu veidi
Baltic Juice Terminal 2006 pārtikas un lopbarības lejamkravas
Vars 1991 ķīmiskie produkti
Ventall Termināls 2004 ķīmiskie produkti, naftas produkti
Ventamonjaks 2006 amonjaks, ķīmiskie produkti, naftas produkti
Ventbunkers 1994 dīzeļdegviela, mazuts, naftas produkti
Ventspils Nafta Termināls 1961 naftas produkti
VK Terminal Services 2006 naftas produkti

Beramkravu termināļiLabot

Termināļi Gads Kravu veidi
Baltic Coal Terminal 2008 ogles
Eurohome Latvia 2007 ģenerālkravas, beramkravas, metāla sakausējumi
Kālija parks 1993 minerālmēslojumi
Ventspils Grain Terminal 2005 labība
Ventspils Tirdzniecības osta 1994 ogles, metāla sakausējumi, dzelzsrūda, kūdra, jēlcukurs

Ģenerālo kravu termināļiLabot

Termināļi Gads Kravu veidi
Noord Natie Ventspils Terminals 2000 konteinerkravas, ro-ro, kokmateriāli
Reefer Cargo Terminal 2011 saldētie produkti
Ventplac 1995 beramkravas, kūdra, apaļkoksne, kokmateriāli, šķelda

Citi ostas pakalpojumiLabot

Ventspils brīvostā 24/7 pieejami visi servisa pakalpojumi: 15 visu veidu kravu termināļi, 16 kuģu aģentūras, regulāra prāmju satiksme ar Zviedriju, kuģu bunkurēšana, velkoņu, loču, kuģu remonta, ūdenslīdēju, atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas u.c. pakalpojumi.

VēstureLabot

Pirmās rakstiskās liecības par Ventspils ostu ir datētas ar 1263. gadu. Tirdzniecības kuģu vajadzībām 13. gadsimtā tika izveidota vienkārša kuģu piestātne.

Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā no 1642. līdz 1682. gadam Ventspils kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogistes galveno ostu. Aktīvi darbojās kuģu būvētavas, kur tikai pārdoti vairāk kā 135 kuģi. Neaizsalstošās ostas dēļ 18. gadsimta beigās strauji pieauga Krievijas impērijas preču imports un eksports caur Ventspils ostu. 19. gadsimtā Ventspils ostā tika izbūvēti un ierīkoti moli, jaunas piestātnes, noliktavas, pagrabi, ar japāņu iekārtām aprīkoti elevatori un graudu katli. 20.gadsimta sākumā Ventspils iekļāvās Krievijas dzelzceļa tīklā, apsteidzot Liepāju kravu pārvadājumu ziņā.

Ventspils osta savu nozīmību zaudēja Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, bet 1960. gados Ventspils atguva tranzīta centra statusu.

1990. gadu otrajā pusē sākās Ventspils ostas restrukturizācija. Ostas administrācija (kopš 1997. gada - Ventspils brīvostas pārvalde) kļuva par ostas teritorijas apsaimniekotāju un attīstītāju. Kopš 1997. gada SEZ (speciālās ekonomiskās zonas) statuss uzņēmumiem deva iespēju saņemt ievērojamus nodokļu atvieglojumus un attīstīties labvēlīgā investīciju vidē. 2002. gadā Ventspils brīvostas pārvalde sāka paplašināt ostas industriālo zonu, piesaistot darbībai Ventspilī rūpnieciskos ražotājus.[9]

AtsaucesLabot

  1. «File:Gross weight of seaborne goods handled (inward and outward) in main ports(1) in 2013 by type of cargo(2).png - Statistics Explained». ec.europa.eu.
  2. «Brīvostas pārvalde - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. decembrī. Skatīts: 2016. gada 30. martā.
  3. «Transporta savienojumi - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 30. martā.
  4. «Osta skaitļos - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. martā. Skatīts: 2016. gada 31. martā.
  5. «Speciālā ekonomiskā zona - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. martā. Skatīts: 2016. gada 30. martā.
  6. «Ražo brīvostā - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 31. martā. Skatīts: 2016. gada 30. martā.
  7. «Rūpnieciskie klienti - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. martā. Skatīts: 2016. gada 30. martā.
  8. «Termināļi - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. martā. Skatīts: 2016. gada 30. martā.
  9. «Ostas vēsture - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. martā. Skatīts: 2016. gada 30. martā.

Ārējās saitesLabot