Riebiņi

Riebiņi
Riebiņi;
	Lielciems
	Riebiņu muižas pils
	Riebiņi
	Koordinātas: 56°20′22″N 26°47′51″E / 56.33944°N 26.79750°EKoordinātas: 56°20′22″N 26°47′51″E / 56.33944°N 26.79750°E
Valsts	Latvija
Novads	Preiļu novads
Pagasts	Riebiņu pagasts
Platība
• Kopējā	3,03 km2
Augstums	140 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	701
Pasta nodaļa	LV-5326

Riebiņi (agrāk Ribene)^[2] ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā. Riebiņu pagasta centrs. Izvietojušies Feimankas krastos 6 km no Preiļiem un 213 km no Rīgas.

Riebiņos ir pagasta administrācija, vidusskola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, Svētā Franciska katoļu baznīca, Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca.^[3] Apskates objekti ir Riebiņu muiža ar parku un Riebiņu zirgaudzētava.

VēstureLabot

Riebiņu muižas nosaukums cēlies no Livonijas ordeņa bruņinieka Gerharda Rēbindera vārda, kuram ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs 16. gadsimtā izlēņojis zemes Latgales vidienē. Inflantijas vaivadijas laikā 17. gadsimtā muiža nonāca Korfu dzimtas īpašumā un to dēvēja par Krēvenmuižu (Krewenmujży). No 1716. gada muiža piederēja Berku dzimtai (von Berck), no 1758. gada Inflantijas seimika rakstvedim Mihalam Veisenhofam (Michał Weyssenhoff). 18. gadsimtā pie muižas sāka veidoties apdzīvotā vieta ar nosaukumu Ribeniški (poļu: Rybiniszki). 1874. gadā muižu nopirka lietuviešu izcelsmes inženieris ģenerālmajors Staņislavs Kerbedzis (1810—1899), kas bija vadījis dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava būvniecību. Viņa meita Jevgēnija Kerbedža vasarās savā muižā izmitināja poļu gleznotājus, piemēram, Staņislavu Maslovski, Marianu Tšebiņski (Trzebiński) un citus.

Tirgus Riebiņos (M. Tšebiņska skice, pirms 1907). Daļēji redzama nepabeigtā Riebiņu baznīca pie Feimankas upes

Rudens ainava Riebiņos (S. Maslovska akvarelis, 1902. gads)

1920. gada zemes reformas laikā Riebiņu muižu sadalīja 66 vienībās 573 ha kopplatībā, bijušajā muižas pilī iekārtoja Silajāņu pagasta Riebiņu II pakāpes pamatskolu.^[4] 1925. gadā Riebiņiem piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu.

IedzīvotājiLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1897	586	—
1935	464	−20.8%
1970	573	+23.5%

Gads	Iedz.	±%
1979	725	+26.5%
1989	989	+36.4%
2000	1 002	+1.3%

Gads	Iedz.	±%
2011	812	−19.0%
2021	657	−19.1%

Riebiņu ebrejiLabot

Jau 19. gadsimta pirmajā pusē šeit sāka apmesties ebreji, un pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem, Riebiņos (jidišā: Ribinishok) dzīvoja 533 ebreji (91%). 20. gadsimta sākumā daudzi ebreji izbrauca uz Palestīnu un ASV un 1935. gadā 317 ebreji veidoja 68% no kopējā iedzīvotāju skaita (464).^[5]

AtsaucesLabot

↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Riebiņiem». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ «Riebiņu novada mājaslapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 7. janvārī.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 38 676. sleja.
↑ Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Ebreju reliģiskā draudze "Šamir". Rīga. 2006. ISBN 9984-19-904-5 83.lpp.

Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-f79fc9d2ba097341c1f80d348dbbbfd880827b81-1] «Vietvārdu datubāze: Informācija par Riebiņiem». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

[2] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[3] «Riebiņu novada mājaslapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 7. janvārī.

[4] Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 38 676. sleja.

[5] Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Ebreju reliģiskā draudze "Šamir". Rīga. 2006. ISBN 9984-19-904-5 83.lpp.

[2]

[1]

[3]

[4]

[5]