Riebiņi
Riebiņi (agrāk Ribene)[2] ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā. Riebiņu pagasta centrs. Izvietojušies Feimankas krastos 6 km no Preiļiem un 213 km no Rīgas.
| Riebiņi | |
|---|---|
| Lielciems | |
 Riebiņu muižas pils | |
  Riebiņi | |
| Koordinātas: 56°20′22″N 26°47′51″E / 56.33944°N 26.79750°EKoordinātas: 56°20′22″N 26°47′51″E / 56.33944°N 26.79750°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Preiļu novads |
| Pagasts | Riebiņu pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 3,03 km2 |
| Augstums | 140 m |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |
| • kopā | 701 |
| Pasta nodaļa | LV-5326 |
Riebiņos ir pagasta administrācija, vidusskola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, Svētā Franciska katoļu baznīca, Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca.[3] Apskates objekti ir Riebiņu muiža ar parku un Riebiņu zirgaudzētava.
Pirms Holokausta Riebiņos bija liela ebreju kopiena. 1935. gadā 317 ebreji veidoja 68% no kopējā iedzīvotāju skaita.[4]
Vēsture
labot šo sadaļuRiebiņu muižas nosaukums cēlies no Livonijas ordeņa bruņinieka Gerharda Rēbindera vārda, kuram ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs 16. gadsimtā izlēņojis zemes Latgales vidienē. Inflantijas vaivadijas laikā 17. gadsimtā muiža nonāca Korfu dzimtas īpašumā un to dēvēja par Krēvenmuižu (Krewenmujży). No 1716. gada muiža piederēja Berku dzimtai (von Berck), no 1758. gada Inflantijas seimika rakstvedim Mihalam Veisenhofam (Michał Weyssenhoff). 18. gadsimtā pie muižas sāka veidoties apdzīvotā vieta ar nosaukumu Ribeniški (poļu: Rybiniszki). 1874. gadā muižu nopirka lietuviešu izcelsmes inženieris ģenerālmajors Staņislavs Kerbedzis (1810—1899), kas bija vadījis dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava būvniecību. Viņa meita Jevgēnija Kerbedža vasarās savā muižā izmitināja poļu gleznotājus, piemēram, Staņislavu Maslovski, Marianu Tšebiņski (Trzebiński) un citus.
,_Autumn_landscape_in_Rybiniszki,_1902.jpeg)
1920. gada zemes reformas laikā Riebiņu muižu sadalīja 66 vienībās 573 ha kopplatībā, bijušajā muižas pilī iekārtoja Silajāņu pagasta Riebiņu II pakāpes pamatskolu.[5] 1925. gadā Riebiņiem piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļu
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
1897. gadā muižā dzīvoja 119 cilvēki un Dakaru ciemā vēl 99 cilvēki.
Ebreju kopienas vēsture Riebiņos
labot šo sadaļuJau 19. gadsimta pirmajā pusē šeit sāka apmesties ebreji, un pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem, Riebiņos (jidišā: Ribinishok) dzīvoja 533 ebreji (91%). 20. gadsimta sākumā daudzi ebreji izbrauca uz Palestīnu un ASV un 1935. gadā 317 ebreji veidoja 68% no kopējā iedzīvotāju skaita (464).[4]
Holokausts Riebiņos
labot šo sadaļu1941. gada augustā nacistu okupantu un vietējo latviešu kolaborantu īstenotajā Holokaustā Riebiņos ebreju kopiena tika noslepkavota. Upuri tika arestēti un ieslodzīti sinagogās. Pēc tam viņi tika pārvietoti uz Aizupiešu mežu (4 km uz ziemeļrietumiem) un tur nogalināti.[6][7]
Pēc Holokausta
labot šo sadaļuRiebiņos atrodas veca ebreju kapsēta. 2024. gadā brīvprātīgie no Vācijas un Preiļu novada veica apkopšanas un atjaunošanas darbus kapsētā.[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Riebiņiem». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Riebiņu novada mājaslapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 7. janvārī.
- ↑ 4,0 4,1 Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Ebreju reliģiskā draudze "Šamir". Rīga. 2006. ISBN 9984-19-904-5 83.lpp.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 38 676. sleja.
- ↑ «The Holocaust in Riebiņi». kehilalinks.jewishgen.org. Skatīts: 2024-08-30.
- ↑ «Riebiņu novads, Aizupiešu mežs : Holokausta memoriālās vietas Latvijā». memorialplaces.lu.lv. Skatīts: 2024-08-30.
- ↑ «Talkā atjauno ebreju kapus Riebiņos». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-30.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |