Jānis Volonts
Jānis Volonts (1882. gada 8. aprīlis — 1943. gada 16. marts) bija Latvijas politiķis. Bijis Daugavpils pilsētas galva (1923—1937) un Latvijas tautas labklājības ministrs (1938—1940).
| Jānis Volonts | |
|---|---|
 | |
| Latvijas tautas labklājības ministrs | |
|
Amatā 1938. gada 1. janvāris — 1940. gada 20. jūnijs | |
| Premjerministrs | Kārlis Ulmanis |
| Priekštecis | Hermanis Apsītis |
| Pēctecis | Jūlijs Lācis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1882. gada 8. aprīlī Preiļu pagasts, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija |
| Miršanas dati |
1943. gada 16. martā (60 gadu vecumā) Vjatlags, PSRS |
| Tautība | latvietis |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuJānis Volonts piedzima 1882. gada 8. aprīlī Preiļu pagasta "Cišos" zemnieka ģimenē. Pēc Ludzas apriņķa skolas beigšanas studējis Pēterburgas Pobedinska augstākajos komerczinību kursos, kļuvis par pirmo latgalieti ar augstāko komerczinātņu izglītību.[1] Pēc tam strādājis Pēterburgā Maļceva tirdzniecības un rūpniecības sabiedrības trauku fabrikā par pārvaldes kancelejas darbinieku, darbveža palīgu, darbvedi un administratīvās un finanšu nodaļas vadītāju. Piedalījies Pēterburgā dzīvojošo latviešu kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar Kazimiru Skrindu un Franci Kempu dibinājis Latgaliešu palīdzības biedrību karā cietušajiem, bijis ilggadējs tās sekretārs.[1]
1922. gadā atgriezies Latvijā, tajā pašā gadā ievēlēts par Daugavpils pilsētas valdes locekli, bet 1923. gadā — par pilsētas galvu. Amatu saglabājis pēc vēlēšanām 1925., 1928. un 1931. gadā. Šajā laikā Daugavpilī tika uzbūvēts Vienības nams, Vienības tilts, Zemes bankas un pasta ēkas, nostiprināts pilsētas finansiālais stāvoklis un ierīkoti jauni parki un skvēri.[1] Pēc ilggadējā tautas labklājības ministra Vladislava Rubuļa nāves 1937. gadā Volonts tika izvirzīts par jauno ministru. Amatā stājās 1938. gada 1. janvārī.
Amatu zaudējis 1940. gada 20. jūnijā, neilgi pēc Latvijas okupācijas. 1941. gadā deportēts uz Sibīriju. Miris ieslodzījumā Vjatlagā 1943. gada 16. martā.[1]
-
Jāņa Volonta pēdējais foto Vjatlagā (1941)
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- I šķiras Atzinības krusts Nr. 7 (1938. gada 16. novembrī)[2]
- II un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1928)
- Aizsargu Nopelnu krustu
- IV šķiras Polonia Restituta ordeni.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Jānis Volonts». Latgales Centrālā bibliotēka. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. martā. Skatīts: 2012.12.31.
- ↑ Ar Atzinības Krustu apbalvotie Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Eižens Zinkelis |
Daugavpils pilsētas galva 1923—1937 |
Pēctecis: Andrejs Švirksts |
| Priekštecis: Hermanis Apsītis |
Latvijas tautas labklājības ministrs 1938. gada 1. janvāris — 1940. gada 20. jūnijs |
Pēctecis: Jūlijs Lācis |