Vladimirs Kovaļevskis (krievu: Владимир Онуфриевич Ковалевский, dzimis 1842. gada 14. augustā Vārkavas pagastā, miris 1883. gada 28. aprīlī Maskavā) bija Latvijas krievu izcelsmes biologs, bioloģijas doktors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, evolucionārās paleontoloģijas pamatlicējs.

Vladimirs Kovaļevskis
Владимир Онуфриевич Ковалевский
Vladimirs Kovaļevskis
Personīgā informācija
Dzimis 1842. gada 14. augustā
Šustjanka, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija
(Zaķīši, Preiļu novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1883. gada 28. aprīlī (40 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Maskava, Krievijas impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Pilsonība Krievijas impērija
Tautība polis/krievs
Vecāki Onufrijs Kovaļevskis
Brāļi Aleksandrs Kovaļevskis
Dzīvesbiedre Sofija Kovaļevska
Bērni Sofija
Zinātniskā darbība
Zinātne bioloģija
Darba vietas Maskavas universitāte
Alma mater Pēterburgas universitāte, Jēnas universitāte
Sasniegumi, atklājumi evolucionārās paleontoloģijas pamatlicējs

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis Vārkavas pagastā (kas tolaik ietilpa Vitebskas guberņas Daugavpils apriņķa sastāvā) nelielās Šustjankas muižas rentnieka Onufrija Kovaļevska ģimenē. Pamatizglītību guvis mājās. Studējis Pēterburgas universitātē tieslietas, 1868. gadā apprecējās un kopā ar sievu devās uz Vāciju studēt dabaszinātnes. 1872. gadā Jēnas universitātē aizstāvējis Dr.Phil. disertāciju par zirgu paleontoloģiju (nagaiņu vēsturisko attīstību), 1875. gadā Pēterburgas universitātē ieguvis mineraloģijas un ģeoloģijas maģistra grādu.

Kopš 1881. gada ģeoloģijas fakultātes docents Maskavas universitātē. Daudz tulkojis un par saviem līdzekļiem izdevis zinātnisko literatūru – vairāk nekā 60 grāmatas par dabas zinātņu jautājumiem.

Vladimira sieva Sofija Kovaļevska bija izcila matemātiķe, pirmā profesore sieviete Krievijā. 1878. gadā piedzima meita Sofija. Miris, izdarot pašnāvību (šķiršanās no sievas, bankrots), 1883. gada 28. aprīlī, apbedīts Maskavā.

Zināmākie darbi

labot šo sadaļu
  • "Über das Anchitherium aurelianese Cuv. und die paläontologische Geschichte des Pferdes" (1872) - zinātņu doktora disertācija par zirgu paleontoloģiju Jēnas universitātē
  • "On the Osteology of the Hyopotamidae." Proceedings of the Royal Society of London; Philosophical Transactions of the Royal Society. 163:19–94 (1873)
  • "Sur l`Anchitherium aurelianense Cuv. et sur l`histoire paleontologique des chevaux", «Memoires de l`Academie des sciencer de St-Petersbourg», VII serie, v. XX, № 5 (1873)
  • "Несколько слов о границах между юрской и меловой формациями и о той роли, которую могут играть юрские отложения России в решении этого вопроса." Изв.Имп.Общества ЛЕАЭ, т. XIV.М., 1874.75 с. (1874)
  • "Остеология двух ископаемых видов из группы копытных — Entelodon и Gelocus Aimardi" (1875)
  • "Osteologie des Genus Entelodon Aym" Palaeontographica, Band 22 (7), p. 415 - 450 Arhivēts 2021. gada 24. janvārī, Wayback Machine vietnē.(1876)
  • "Monographie der Gattung Anthracotherium Cuv. und Versuch einer natürlichen Classification der fossilen Huftiere" (1876) - monogrāfija par fosilo nagaiņu klasifikāciju
  • "The complete works of Vladimir Kovalevsky". (edited by Stephen Jay Gould) New York: Arno Press, 1980. 478 p.