Kārlis Baumanis (komunists)

Kārlis Baumanis (1892—1937) bija latviešu komunists. Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas (VK(b)P) Centrālkomitejas sekretārs (1929), Politbiroja locekļa kandidāts (1929—1930). Nogalināts Lielā terora laikā 1937. gadā.

Kārlis Baumanis
Kārlis Baumanis
Personīgā informācija
Dzimis 1892. gada 29. augustā
Viļķenes pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1937. gada 14. oktobrī (45 gadi)
Lefortovas cietums, Maskava, KPFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Šis raksts ir par komunistu. Par citām jēdziena Kārlis Baumanis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Dzīves gājums

labot šo sadaļu
 
No kreisās:S. Budjonijs, K. Baumanis, V. Kuibiševs (stāv) Maskavas elektrorūpnīcas atklāšanā (1928).

Dzimis 1892. gada 29. augustā Viļķenes pagastā zemnieka Jāņa Baumaņa ģimenē. Pēc 1905. gada revolūcijas 1907. gadā iestājās Latvijas Sociāldemokrātijā. Mācījās Pleskavas lauksaimniecības skolā, 1908. gadā arestēts par nelegālu politisku darbību un ieslodzīts cietumā.[1] Studēja Kijevas komercinstitūtā (1913-1916).

Krievijas pilsoņu kara beigās 1920. gadā bija VK(b)P Kurskas guberņas komitejas sekretārs. No 1923. gada VK(b)P Centrālkomitejas nodaļas vadītājs, VK(b)P Maskavas komitejas otrais, tad pirmais sekretārs un Politbiroja locekļa kandidāts (1928—1930), vienlaikus VK(b)P CK sekretārs (1929—1932). VK(b)P CK Vidusāzijas biroja pirmais sekretārs (1931—1934).

PSRS latviešu iznīcināšanas laikā viņu 1937. gada 14. aprīlī K. Baumani atbrīvoja no amata, 12. oktobrī arestēja un ieslodzīja NKVD Lefortovas cietumā. Nežēlīgas pratināšanas laikā miris pēc divām dienām 14. oktobrī.[2]