Svētupe

Šis raksts ir par upi Ziemeļvidzemē. Par citām jēdziena Svētupe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Svētupe ir upe Vidzemes rietumos, Limbažu novadā. Iztek no Dūņezera. Upe tek pa Metsepoles līdzenumu, baseinā daudz mežu un purvu. Augštece tek pa seklu, pārpurvotu ieleju, vidustece — pa pa dziļu (līdz 10 m pie Pāles) ieleju. 4 km garā Jaunupe Svētupes lejteci savieno ar Salacu. Mīt ālanti, līdakas, raudas, asari, sapali, zuši.

Svētupe
Svētupe pie Kuiķules
Svētupe un Dūņezers.
Izteka	Dūņezers 57°32′41″N 24°41′49″E
Ieteka	Rīgas līcis 57°41′6″N 24°21′30″E
Caurteces valstis	Latvija
Garums	58 km
Kritums	49 m
Gada notece	0,15 km³
Baseina platība	475,2 km²
Galvenās pietekas	Lūdiņupe, Pērļupe
Svētupe Vikikrātuvē

Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Šķirstiņi, Pāle, Lauva, Kuiķule, Avotkalns, Svētciems. Upi šķērso autoceļi A1 un P12.

Nosaukums

Svētupes nosaukums pirmo reizi parādās 18. gadsimta kartēs. Tā Vilhelma Kristiana Frībes 1798. gadā veidotajā Livonijas kartē minēta 'Sweet fluss', Ludviga Augusta Mellina kartē — 'Swet uppe' (1798). Vidzemes guberņas pārskata kartē 1839. gadā — 'Sweht uppe'.

Upes lībiskais nosaukums nav zināms. Iespējams, līvu valodas vārdsakni ar nozīmi 'svēt-' var atrast 19. gadsimtā minētajā apdzīvotas vietas paralēlajā nosaukumā 'Püög'. Tādā gadījumā latvieši burtiski pārtulkoja grūti izrunājamo (Püög joug) upes lībisko nosaukumu.

Pietekas

Kreisās: Arupīte Ķulaurga

km 16 5

Labās: Lūdiņupe Šķirstiņa Pērļupe Sausupe Vedamurga

km 22 21 11 8

Literatūra

• Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā. Juris Urtāns. 2015. ISBN 978-9934-8570-1-0
• Kursīte J., Noriņa R. Svētupe krustām šķērsām. - Rīga: Nordik, 2016. - 445 lpp. : il.
• Laime S., Urtāns J. Svētupes lībiešu upurala. - Rīga: Nordik, 2016. - 216 lpp. : il.