Umurga
Umurga ir apdzīvota vieta Limbažu novada Umurgas pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies autoceļu P11 un P14 krustojumā 7 km uz austrumiem no novada centra Limbažiem un 96 km no Rīgas.
Umurga | |
---|---|
Lielciems | |
![]() Umurgas luterāņu baznīca | |
Koordinātas: 57°31′9″N 24°48′28″E / 57.51917°N 24.80778°EKoordinātas: 57°31′9″N 24°48′28″E / 57.51917°N 24.80778°E | |
Valsts |
![]() |
Novads | Limbažu novads |
Pagasts | Umurgas pagasts |
Pirmoreiz minēta | 1509. gadā |
Platība | |
• Kopējā | 1,0 km2 |
Augstums | 80 m |
Iedzīvotāji (2021)[1] | |
• kopā | 472 |
Pasta nodaļa | LV-4004 Umurga |
Umurgā atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, pirmsskolas izglītības iestāde «Zīļuks», kultūras nams, Umurgas luterāņu baznīca, ēdnīca "Pīlādzītis".
VēstureLabot
Umurgas draudzes novads (Ubbenorm) pirmo reizi minēts 1509. gadā, 1645. gadā draudzes novadā bija 25 muižas.[2] Apdzīvotā vieta attīstījusies ap baznīcu, kas celta 1496. gadā, pārbūvēta 1859. gadā (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis), un Umurgas muižas centru. 1933. gadā Umurgai, lai arī tajā bija tikai 4 dzīvojamās mājas un 25 iedzīvotāji, piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. Par lielāku apdzīvoto vietu Umurga attīstījās Latvijas PSR laikā, kad tā kļuva par padomju saimniecības "Umurga" centru.
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[3]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
CilvēkiLabot
- Juris Neikens (1826—1868), Umurgas ev.-lut. draudzes mācītājs (1867—1868), rakstnieks, pirmās latviešu dziesmu dienas organizētājs.
- Jānis Garklāvs (1898-1982) bija Latvijas pareizticīgo baznīcas Rīgas bīskaps no 1943. līdz 1944. gadam, pēc došanās bēgļu gaitās bija Čikāgas un Mineapoles pareizticīgo draudžu arhibīskaps ASV.