Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos. Austrumos Kazahstāna sniedzas līdz Altajam. Robežojas ar Krievijas Federāciju, Ķīnu, kā arī Centrālāzijas valstīm Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu. Daļa Kazahstānas rietumu robežas stiepjas arī gar Kaspijas jūras austrumu piekrasti.
| Kazahstānas Republika Қазақстан Республикасы Республика Казахстан |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Kazahstānas himna |
||||||
.svg) |
||||||
| Galvaspilsēta | Astana 51°10′N 71°30′E / 51.167°N 71.500°E | |||||
| Lielākā pilsēta | Almati | |||||
| Valsts valodas | kazahu valoda (valsts valoda) krievu valoda (oficiālā valoda) |
|||||
| Valdība | Prezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Kasims Žomarts Tokajevs | ||||
| - | Premjerministrs | Oljas Bektenovs | ||||
| Neatkarība | sabrūkot Mongoļu impērijai | |||||
| - | 1. haniste | 1361. gadā kā Baltā orda | ||||
| - | 2. haniste | 1428. gadā kā Uzbeku orda | ||||
| - | 3. haniste | 1465. gadā kā Kazahu haniste | ||||
| - | Neatkarīga Kazahstānas Republika deklarēta pēc PSRS sabrukuma | 1991. gada 16. decembrī | ||||
| - | Pabeigta | 1991. gada 25. decembrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 2 717 300 km² (9.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1,7 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2015. gadā | 17 439 271 (62.) | ||||
| - | Blīvums | 6,4/km² (184.) | ||||
| IKP (PPP) | 2007. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $160,5 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $11000 | ||||
| Džini koef. (2003) | 33,9 (vidējs) | |||||
| TAI (2021) | ▼ 0.811 (ļoti augsts) (56.) | |||||
| Valūta | Tenge (KZT) |
|||||
| Laika josla | (UTC+5[1]) | |||||
| Interneta domēns | .kz | |||||
| ISO 3166-1 kods | 398 / KAZ / KZ | |||||
| Tālsarunu kods | +7 | |||||
.svg)
Kazahstāna pasludināja sevi par neatkarīgu valsti 1991. gada 16. decembrī.
Vēsture
labot šo sadaļu1465. gadā Nogaju orda pilnībā atdalījās no Mongoļu impērijas un izveidoja plašu Kazahu hanisti (1465—1731).[2]
Krievijas Impērija anektēja agrākās Kazahu hanistes ziemeļrietumu daļu 1798. gadā, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz 1820. gadiem. 1863. gadā kazahu apdzīvotās teritorijas sadalīja Turkestānas ģenerālgubernatūrā dienvidos un Stepes novadā ziemeļos.
1920. gadā visu Kazahstānu iekaroja Sarkanā armija un tā sākumā ietilpa Kirgīzu ASPR ar galvaspilsētu Orenburgā (1920-1925) un Turkestānā (1920-1924), vēlāk Kazahu ASPR sastāvā ar galvaspilsētu Kizilordā (1925-1929), tad Almati (1929-1936). 1936. gadā izveidoja Kazahijas PSR (1936-1991).
Pēc 1991. gada augusta puča mēģinājuma Maskavā un sekojošā PSRS sabrukuma Kazahstāna 1991. gada 16. decembrī paziņoja par savu neatkarību. Nursultana Nazarbajeva vadībā, kurš pie varas nāca 1989. gadā kā Kazahstānas Komunistiskās partijas vadītājs un 1991. gadā tika ievēlēts par prezidentu, Kazahstāna virzījās tirgus ekonomikas virzienā. Kopš 2000. gada notika stabila ekonomiska izaugsme, galvenokārt apjomīgas naftas, dabasgāzes un derīgo izrakteņu ieguves rezultātā. 2019. gadā valsts prezidents N. Nazarbajevs paziņoja par atkāpšanos no sava amata, tomēr viņš saglabāja lielu ietekmi arī turpmākajos gados.
2022. gada 2. janvārī daudzās Kazahstānas pilsētās sākās protesti pret dabasgāzes cenu celšanos, 5. janvārī Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs pieņēma valdības atkāpšanos.[3]
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuKazahstāna ir 9. lielākā valsts pasaulē ar platību 2,7 miljoni kvadrātkilometru un lielākā valsts pasaulē bez jūras robežas. Robežu kopgarums ir 6846 kilometri ar Krieviju, 2203 kilometri ar Uzbekistānu, 1533 kilometri ar Ķīnu, 1051 kilometrs ar Kirgizstānu un 379 kilometri ar Turkmenistānu. Lielākās pilsētas ir Astana, Almati, Karaghandi, Šimkenta, Atirau un Ustjkamenogorska. Lai arī galvenokārt Kazahstāna atrodas Āzijā, neliela valsts daļa ģeogrāfiski atrodas uz rietumiem no Urāliem Austrumeiropā.[4]
_in_June.jpg)
Teritorija plešas no Kaspijas jūras rietumos līdz Altaja kalniem austrumos, no Rietumsibīrijas plašumiem ziemeļos līdz Centrālāzijas oāzēm un tuksnešiem dienvidos. Kazahu stepe aizņem trešo daļu valsts teritorijas ar platību 804 500 kvadrātkilometri. Tā ir pasaulē lielākais sausās stepes reģions. Stepei raksturīgas lielas platības ar pļavām un smilšainiem reģioniem. Svarīgākās upes un ezeri ir Arāla jūra, Ili, Irtiša, Išima, Urāla, Sirdarja, Čarina un tās aiza, Balhašs un Zaisans.
Klimats ir kontinentāls, ar siltām vasarām un aukstām ziemām. Nokrišņu daudzums mainās starp auglīgiem un neauglīgiem apstākļiem.
Kazahstānā atrodas Baikonuras kosmodroms, kurš atrodas Krievijas Federālās Kosmiskās aģentūras pārvaldē.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuEtniskais sastāvs
labot šo sadaļu| Vieta | Pilsēta | Apgabals | Iedzīvotāji | Vieta | Pilsēta | Apgabals | Iedzīvotāji | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Almati | - | 1 514 333 | 11 | Kostanaja | Kostanajas apgabals | 222 599 | |
| 2 | Astana | - | 825 374 | 12 | Kizilorda | Kizilordas apgabals | 214 623 | |
| 3 | Šimkenta | - | 689 319 | 13 | Petropavla | Ziemeļkazahstānas apgabals | 207 918 | |
| 4 | Karaghandi | Karaghandi apgabals | 485 719 | 14 | Atirau | Atirau apgabals | 197 541 | |
| 5 | Aktebe | Aktebes apgabals | 380 593 | 15 | Aktau | Manghistau apgabals | 181 711 | |
| 6 | Taraza | Žambilas apgabals | 356 965 | 16 | Temirtau | Karaghandi apgabals | 175 959 | |
| 7 | Pavlodara | Pavlodaras apgabals | 330 542 | 17 | Tirkistana | Turkestānas apgabals | 156 330 | |
| 8 | Ustjkamenogorska | Austrumkazahstānas apgabals | 314 026 | 18 | Kekšetau | Akmolas apgabals | 140 950 | |
| 9 | Semeja | Austrumkazahstānas apgabals | 311 525 | 19 | Taldikorghana | Almati apgabals | 135 917 | |
| 10 | Orala | Rietumkazahstānas apgabals | 228 336 | 20 | Ekibastuza | Pavlodaras apgabals | 131 257 |
.jpg)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Казахстан переходит на единый часовой пояс: что нужно знать». zakon.kz. 2024-02-29. Ignorēts nezināms parametrs
|lang=(tiek ieteikts|language=) - ↑ Kasim Khanate (1445-1552) Arhivēts 2006. gada 16. decembrī, Wayback Machine vietnē. Atjaunots 2007. gada 31. decembrī
- ↑ Ārkārtas stāvoklis, gāzta valdība un vairāki upuri. Kas šobrīd notiek Kazahstānā? apollo.lv 2022. gada 5. janvārī
- ↑ Kazakhstan - MSN Encarta Arhivēts 2008. gada 1. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ 2009. gada Tautas skaitīšanas dati (PDF)
- ↑ Kazahstānas iedzīvotāju skaits (2014). Kazahstānas Republikas statistikas aģentūra.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kazahstāna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
.svg){kind=small} | Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |