Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi. Pļavām raksturīgs pietiekams vai pat pārmērīgs mitrums, kā arī zelmenis un izteikta velēna. Atsevišķi mēdz izdalīt kalnu pļavas jeb alpīnās pļavas un palieņu pļavas.

Pļavas augi

Zem pļavu augiem palielināta virsmas mitruma un gruntsūdeņu tuvas klātbūtnes apstākļos veidojas pļavu augsnes. Tām raksturīgs izteikts humusa horizonts, to apakšdaļā mēdz būt gleja horizonts. Pļavu augsnēm raksturīga karbonātu klātbūtne.

Latvijā pļavas dabīgā ceļā veidojas maz, jo tās atrodas mežu zonā. Vairums Latvijas pļavu ir cilvēka darbības — noganīšanas vai pļaušanas — radītas.

Jo pļava ir vecāka un ilgstošāk tāda tiek uzturēta, jo tajā ir lielāka augu daudzveidība. Apmēram 1% no Latvijas teritorijas aizņem pļavas, kurās ir daudz vērtīgu augu sugu - aizsargājamo augu, ārstniecības augu, lopbarībā izmantojamo augu.

Pļavās aug ārstniecības augi Pelašķis, rasaskrēsliņi, ķimenes, asinszāles, brūnvālītes, Parastais deviņvīruspēks, Gaiļbiksīte, īstā madara. Aizsargājamas ir bezdelīgactiņas, dzegužpirkstītes un naktsvijoles. No saimnieciskā viedokļa vērtīgi lakstaugi ir āboliņi, dedestiņas, timotiņi, auzenes, lapsastes.

Augu kopas, kas izveidojušās kādā konkrētā pļavā, ir atkarīgas no augšanas apstākļiem, galvenokārt mitruma un augsnes skābuma.

Lielākā daļa Latvijas pļavu ir vidēji mitras. Tur aug āboliņi, kamolzāles, usnes, auzenes, skarenes, timotiņi, pulkstenītes, ceļtekas. Zelmenis šādās pļavās ir blīvs un vidēji augsts, tās var izmantot siena pļaušanai.

Ganībās un pļavās, kas izveidojušās, atstājot atmatā (neapstrādājot) tīrumus, augsne mēdz būt vidēji skāba. Parasti šādās pļavās sastopami augi, kam lapas sakārtotas rozetē vai augi ar ložņājošu stublāju.

Pļavās sastopami arī indīgi augi:

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu