Tirkistana
Tirkistana (kazahu: Түркістан), agrāk arī Turkestāna[1] (krievu: Туркестан), ir Tirkistanas apgabala centrs Kazahstānā. Atrodas netālu no Sirdarjas upes, 160 km uz ziemeļrietumiem no Šimkentas.
Tirkistana | ||
---|---|---|
pilsēta | ||
Түркістан | ||
| ||
Koordinātas: 43°18′00″N 68°14′37″E / 43.30000°N 68.24361°EKoordinātas: 43°18′00″N 68°14′37″E / 43.30000°N 68.24361°E | ||
Valsts | Kazahstāna | |
Apgabals | Tirkistanas apgabals | |
Dibināta | 418. gadā | |
Platība | ||
• Kopējā | 196,27 km2 | |
Iedzīvotāji (2019) | ||
• kopā | 164 746 | |
• blīvums | 839,4/km² | |
Laika josla | UTC (UTC+6) | |
Pasta indekss | 161200—161205 | |
Tālruņu kods | +7 72533 | |
Mājaslapa |
turakimat | |
Tirkistana Vikikrātuvē |
Pilsētas ievērojamākais objekts ir Hodžas Ahmeda Jasavi mauzolejs. Vēl ievērojama ir viduslaiku pirts, četri citi mauzoleji. Nozīmīgs svētceļojumu galamērķis.
Vēsture
labot šo sadaļuSenākā apmetne karavānu ceļu krustošanās vietā zināma kopš 418. gada, bet atrastas arheoloģiskās liecības par apdzīvotās vietas esamību kopš 4. gadsimta.[2]
10. gadsimtā tā bija pazīstama kā Šavgara (kazahu: Шавғар), 12. gadsimtā kā Jasī (persiešu: يسى), kurā tolaik dzīvoja sūfiju dzejnieks un filosofs Hodža Ahmeds Jasavi. 1396.—1398. gadā Samarkandas emīrs Timurs virs viņa kapa lika uzcelt mauzoleju ar mošeju, kuras būvi pabeidza Buhāras hans Abdulhans II.
Kopš 16. gadsimta vidus pilsēta zināma ar tagadējo nosaukumu. 1598. gadā tā kļuva par Kazahu hanistes galvaspilsētu, ap Jasavi mauzoleju apbedīti vairāki hazahu hani. 1864. gada to ieņēma Krievijas Impērijas karaspēks.
20. gadsimta pirmajā pusē atradās Turkestānas APSR sastāvā, pēc tam atdota kazahiem. 20. gadsimta nogalē pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga par 10%, šī bija otra straujāk augošā pilsēta pēc valsts jaunās galvaspilsētas Astanas.
Klimats
labot šo sadaļuTirkistanas meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
Augstākā temperatūra °C (°F) | 18.7 (65.7) |
22.9 (73.2) |
30.7 (87.3) |
36.3 (97.3) |
40.5 (104.9) |
46.9 (116.4) |
49.1 (120.4) |
46.5 (115.7) |
41.9 (107.4) |
35.3 (95.5) |
27.9 (82.2) |
21.6 (70.9) |
49.1 (120.4) |
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | 1.6 (34.9) |
5.3 (41.5) |
13.5 (56.3) |
21.9 (71.4) |
28.3 (82.9) |
34.3 (93.7) |
36.3 (97.3) |
35.0 (95) |
28.8 (83.8) |
20.3 (68.5) |
11.4 (52.5) |
3.4 (38.1) |
20.01 (67.99) |
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) | −3.1 (26.4) |
−0.2 (31.6) |
6.9 (44.4) |
14.8 (58.6) |
21.0 (69.8) |
26.8 (80.2) |
28.7 (83.7) |
27.0 (80.6) |
20.4 (68.7) |
11.9 (53.4) |
4.9 (40.8) |
−1.7 (28.9) |
13.12 (55.59) |
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | −7.2 (19) |
−4.6 (23.7) |
1.3 (34.3) |
8.1 (46.6) |
13.6 (56.5) |
18.2 (64.8) |
20.1 (68.2) |
18.2 (64.8) |
11.7 (53.1) |
4.4 (39.9) |
−0.4 (31.3) |
−5.7 (21.7) |
6.48 (43.66) |
Zemākā temperatūra °C (°F) | −33.6 (−28.5) |
−38.6 (−37.5) |
−28.3 (−18.9) |
−8.4 (16.9) |
−4.3 (24.3) |
3.1 (37.6) |
6.4 (43.5) |
3.4 (38.1) |
−5.5 (22.1) |
−14.3 (6.3) |
−31.8 (−25.2) |
−33.0 (−27.4) |
−38.6 (−37.5) |
Nokrišņu daudzums mm (collas) | 21 (0.83) |
23 (0.91) |
23 (0.91) |
26 (1.02) |
22 (0.87) |
5 (0.2) |
3 (0.12) |
1 (0.04) |
3 (0.12) |
11 (0.43) |
23 (0.91) |
29 (1.14) |
190 (7.5) |
Vidējais lietaino dienu skaits | 5 | 6 | 8 | 8 | 7 | 4 | 3 | 1 | 2 | 4 | 7 | 5 | 60 |
Vidējais sniegaino dienu skaits | 5 | 5 | 1 | 0.1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0.1 | 1 | 3 | 15.2 |
% gaisa mitrums | 79 | 73 | 63 | 50 | 43 | 33 | 34 | 32 | 36 | 51 | 69 | 79 | 53.5 |
Vidējais saulaino stundu skaits | 138 | 155 | 199 | 247 | 337 | 382 | 401 | 383 | 315 | 248 | 167 | 122 | 3 094 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 61. lpp.
- ↑ «Archeological monuments of Turkistan». Natcom.unesco.kz. Skatīts: 2012-04-22.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tirkistana.