Tirkistanas apgabals (kazahu: Түркістан облысы, Túrkistan oblysy), agrāk Dienvidkazahstānas apgabals (Оңтүстік Қазақстан облысы, Oñtüstik Qazaqstan oblısı), ir viens no Kazahstānas apgabaliem valsts dienvidos. Tā galvaspilsēta ir Tirkistana. Lielākās pilsētas ir Tirkistana, Kentau, Arisa, Sariaghaša, Šardara, Žetisaja, un Lengera.

Tirkistanas apgabals
Түркістан облысы
—  apgabals  —
Coat of arms of Tirkistanas apgabals
Ģerbonis
Koordinātas: 43°00′N 68°30′E / 43.000°N 68.500°E / 43.000; 68.500Koordinātas: 43°00′N 68°30′E / 43.000°N 68.500°E / 43.000; 68.500
Oficiālā valoda kazahu
Valsts Karogs: Kazahstāna Kazahstāna
Dibināts 1932
Centrs Tirkistana
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 116 280 km²
Iedzīvotāji (2021)
 - Kopā 2 044 551
 - Blīvums 17,6/km²
 - Etniskais sastāvs kazahi (75,8%)
uzbeki (17,3%)
tadžiki (1,9%)
krievi (1,7%)
Mājaslapa: turkistan.gov.kz/ru/
Tirkistanas apgabals Vikikrātuvē

Dibināts 1932. gadā kā Dienvidkazahu apgabals (Южно-Казакская область), bet no 1936. gada — Dienvidkazahstānas apgabals. No 1962. līdz 1992. gadam saukts par Čimkentas apgabalu.[1] Līdz 2018. gadam apgabala centrs bija Šimkenta, bet kad tā kļuva par republikas nozīmes pilsētu, apgabala centra pārcēla uz Tirkistanu un apgabalu pārdēvēja par Tirkistanas apgabalu. Pēc platības šis un mazākai Kazahstānā. Tirkistanas apgabals robežojas ar Uzbekistānu, kā arī ar trīs citiem Kazahstānas apgabaliem — Karaghandi, Kizilordas un Žambilas apgabalu. Cauri apgabalam uz Arāla jūru tek Sirdarja.

No Turkmenistānas pilsētas Turkmenabatas uz Omsku Krievijā iet naftas cauruļvads (tur tas savienojas ar lielāku Sibīrijas cauruļvadu). Reģionā tiek iegūta un tiek apstrādāta nafta, svins un cinks.

  1. «Čimkentas apgabals». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 152. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu