Kaukāza valodas

Kaukāza valodas apzīmē visas valodas, kas tiek runātas Kaukāza reģionā. Papildus no ārienes ienākušajām valodām, reģionā pastāv virkne vietējo kaukāziešu valodu, kuru runātāji dažreiz nepārsniedz viena ciema vai apgabala robežas. Kaukāzs ir mājas trim vietējo kaukāziešu valodu grupām:

  1. Kartvelu valodu (sauktu arī par Dienvidkaukāza) grupai.
  2. Ziemeļrietumu Kaukāza (arī Abhāzu-Adigu, Rietumkaukāza) grupai.
  3. Nahu-dagestāniešu (arī Austrumkaukāza vai Ziemeļaustrumu Kaukāza) grupai.
Kaukāza tautību karte
Kaukāza valodas

Reģionā pārstāvētas arī indoeiropiešu, tjurku un semītu valodu grupu valodas.[1]

Kartvelu valodasLabot

 
Kartvelu valodu veidošanās
 
Kartvelu valodu teritorijas

Kartvelu valodas ir:

  • Gruzīnu valoda (~4,1 milj. runātāju), runā Gruzijā, un mazāk arī Turcijā, Azerbaidžānā, Krievijā un Irānā. Iekļauj Kartli, Kahetijas un Imeretijas dialektus.
  • Mingreļu valoda (~400 000 runātāju), runā Rietumgruzijas līdzenumos un Dienvidaustrumu Abhāzijā.
  • Lazu valoda (~150 000 runātāju), runā apgabalā pie Gruzijas robežas ar Turciju.
  • Svanu valoda (~30 000 runātāju), runā Gruzijas ziemeļrietumu Svanetijas apgabalā un Augšējā Kodoras ielejā Abhāzijā.

Svanu un Mingreļu runātāji sevi uzskata par gruzīniem, un izmanto gruzīnu rakstu valodu. Gruzijā Svanu, Mingreļu un Lazu valodas uzskata par dialektiem. Baznīcas gruzīnu valoda ir sengruzīnu valodas paveids, kuru izmanto visu Kartvelu valodu pārstāvji. Gruzīnu valoda izmanto Mhedruli alfabētu. Svanu un Mingrelu valodām Gruzijā nav sava atšķirīga alfabēta. Mingrelu valodai Abhāzijā ir savs alfabēts. Lazu valoda izmanto latīņu alfabētu.

Ziemeļrietumu Kaukāza valodasLabot

 
Ziemeļrietumu Kaukāza valodu karte
 
Abhāzu-Adigu valodu karte
  • Čerkesu valoda, ko runātāji ārpus Krievijas parasti uzskata par vienu valodu. Krievijā čerkesu valodu iedala divās valodās: Adigu valodā (Rietumčerkesu valoda), ~130 000 runātāju Adigejas Republikā un Krasnodaras novadā un Kabardiešu valodā (Austrumčerkesu valoda, Kabardiešu-čerkesu valoda), ~587 000 runātāju Kabarda-Balkārijā un Karačajā-Čerkesijā. Abas valodas rakstībā izmanto kirilicu. Ārpus Krievijas robežām parasti izmanto latīņu alfabētu.
  • Abhāzu valoda (~125 000 runātāju) ar diviem dialektiem – Abžuju un Bzibu. Citu dialektu pārstāvji savulaik aizbēga uz Osmaņu impēriju.
  • Abazīnu valoda, ~49 800 runātāju Karačajā-Čerkesijā. Ašhara, ko uzskata par Abaīnu dialektu, ir saprotama Abhāzu valodas runātājiem. Tapantu dialekts ir ievērojami atšķirīgāks.
  • Ubihu valoda ir izmirusi, to runāja Soču reģionā, taču Kaukāza kara beigās ubihu runātāju lielākā daļa bēga uz Osmaņu impēriju un sāka runāt citos čerkesu dialektos. Pēdējais ubihu runātājs mira 1992. gadā.

Nahu-Dagestāniešu valodasLabot

 
Ziemeļaustrumu Kaukāza valodas
 
Nahu-dagestāniešu valodu koks

Valodu grupu veido seši atzari, kuras galvenokārt runā Ziemeļkaukāza austrumos (Ingušijā, Čečenijā, Dagestānā), tāpēc tās dažreiz sauc arī par Austrumkaukāza valodām. Valodu grupā daudz nelielu valodiņu un dialektu, kuros dažkārt runā tikai daži simti cilvēku, taču kopējais valodu runātāju skaits ir tuvu 6 miljoniem.

  • Nahu valodas. Čečenu valoda (~1,3 miljoni runātāju) un Ingušu valoda (~320 000 runātāju) veido Veinahu valodu grupu. Abas valodas rakstībā izmanto kirilicu. Pie Veinahu grupas pieder arī Batsbi valodas ~500 runātāju Gruzijas ziemeļos, kas identificējas kā gruzīni un šai valodai rakstības nav.

Avāru, Andu un Cezu tautu valodas padomju laikos grupēja kopā, un visus runātājus sauca par avāriem.

  • Avāru valoda, ~693 000 runātāju dienvidrietumu un centrālajā Dagestānā, kā arī Azerbaidžānas ziemeļos. Valodai ir vairāki dialekti, ko varētu uzskatīt par atsevišķām valodām.
  • Andu valodu grupa iekļauj Andu valodu (~22,500 runātāju), Botlihu valoda (~7400 runātāji), Godoberi valoda (~3200 runātāji), Karatas valoda (~11 000 runātāju). Tukitas valoda (~1300 runātāji) tiek uzskatīta par Karatas dialektu. Ziemeļu Akvahu valoda (~9500 runātāji), Dienvidu Akvahu valoda (~8000 runātāju), Bagvalas valoda (~5500 runātāji), Tindi valoda (~9300 runātāji), Čamalas valdoa (~9600 runātāji). Tindi un Bagvalas valodas ir savstarpēji tuvas, tāpat arī Botlihu un Godoberi valodas.

Cezu valodas runā uz dienvidien no Andu valodu apgabala, Andi Kojsu upes reģionā.

  • Cezu valoda (~12 300 runātāji), Hvarši valoda (~2200 runātāji), Hinuhu valoda (~450 runātāju), Bežti valoda (~6500 runātāji), Hunzibu valoda (~1000 runātāji). Cezu valodas Sagadas dialekts (~700 runātāju) ir pietiekami atšķirīgs, lai to varētu uzskatīt par atsevišķu valodu.

Dargīnu valodas runā Dagestānas vidienē, un tās senāk uzskatīja par vienas Dargīnu valodas dialektiem. Ziemeļu Dargīnu valoda (~133 000 runātāju), Mugīnu valoda (~34 500 runātāji), Čudaharu valoda (~30 500 runātāji), Kaitagu valoda (~23 600 runātāji), Šari valoda (~1200 runātāji), Tanti vai arī Dienvidrietumu Dargīnu valoda (~13 700 runātāji), Usiša-Butri valoda (~7600 runātāji), Kubači-Ašti valoda (~6200 runātāji), Gapšima valoda (~2300 runātāji), Čiragu valoda (~2000 runātāji), Sanži-Itsari valoda (~2000 runātāji), Mehebu valoda (~800 runātāji), Amuzgi-Širi valoda (~200-400 runātāji). Visi šo valodu runātāji var arī runāt standarta izloksnē, kas tuvāka Ziemeļu Dargīnu valodas Akušas un Urahi dialektiem. Dienvidos standarta izloksni lieto mazāk. Mehebi dzīvo avāru un laku rajonos, skolās mācās avāru valodu. Čiragu valoda atrodas dziļi dienvidos un ir visatšķirīgākā. Laku valoda (~146 000 runātāju) tiek runāta uz rietumiem no Dargīnu valodas rajona. Iespējams, tā ir radniecīga Dargīnu valodai, un tai nav izteiktu dialektu.

Lezgīnu valodās runā Dagestānas dienvidaustrumos un Azerbaidžānas ziemeļos.

  • Austrumlezgīnu valodu grupu veido Lezgīnu valoda (~546 000 runātāju), Tabasaranu valoda (~117 000 runātāju), Agulu valoda (~27 000 runātāju).
  • Rietumlezgīnu valodu grupu veido rutulu runātā Rutulu valoda (~60 000 runātāju), Cahuru valoda (~20 000 runātāju).
  • Dienvidlezgīnu valodu grupu veido Buduhu valoda (~200 runātāju), Krizu valoda (~4400 runātāju).
  • Arči grupu veido Arči valoda (~1500 runātāju) un Udi grupu veido Udi valoda (~4900 runātāju). Udi valoda ir viena no pirmajām dokumentētajām šīs grupas valodām, un ir cēlusies no vai ir radniecīga Kaukāza Albāņu valodai.
  • Hinalugu valoda ar ~2200 runātājiem Azerbaidžānas ziemeļos, varbūt attāli radniecīga Lezgīnu valodām, vai arī no tām ievērojami aizņēmusies.

Indo-eiropiešu valodasLabot

  • Slāvu valodas. Krievu valoda ir reģionā visplašāk runātā valoda, vai nu kā dzimtā, vai kā saziņas valoda starp atšķirīgo valodu runātājiem. Tā visvairāk izplatīta pilsētās, kur daudziem runātājiem no otrās valodas tā kļuvusi par pirmo valodu. Ukraiņu valodas runātāji visvairāk sastopami Krasnodaras novadā.
  • Irāņu valodas pārstāv Ziemeļrietumu irāņu valodas grupas pārstāve - Ziemeļkurdu valoda, ~60 000 runātāju Armēnijā, Azerbaidžānā, Adigejā. Armēnijā jazīdi savu kurdu valodas dialektu uzskata par atsevišķu valodu, kamēr Krievijā tās uzskata par vienu valodu. Tališu valoda, ~77 400 runātāji Azerbaidžānas dienvidaustrumos un Irānas pierobežā. Dienvidrietumu irāņu valodu grupu pārstāv Tat valoda (~26 600 runātāji), kurā runā musulmaņu tati Azerbaidžānas ziemeļaustrumos un Baku, kā arī kalnu ebreji, kuru nelielās kopienas izkaisītas reģionā uz Izraēlā, un gandrīz izzudušie kristiešu tati, kas no Azerbaidžanas pārcēlušies uz Armēniju vai Kieviju. Ziemeļaustrumu irāņu valodas pārstāv Osetīnu valoda ar ~526 000 runātāju Ziemeļosetijā-Alānijā un Dienvidosetijā. Osetīnu valodai ir divi atšķirīgi dialekti – Ironu un Digoru.
  • Hellēņu valodas pārstāv Pontas grieķu valoda (~30 000 – 40 000 runātāju), ko runā Gruzijas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, Abhāzijā un Armēnijā. Tās runātāju liela daļa ir emigrējusi uz Grieķiju vai Krieviju. Kapodokijas grieķu valodu runāja Kapadokijā. Turcijas neatkarības kara beigās daļa no šejienes grieķiem bēga uz Gruziju, kur to runā nelielas grupas.
  • Indoāriešu valodas pārstāv čigānu valoda (~34 000 runātāju), kas izkaisīti pa Ziemeļkaukāzu un Gruziju. Tai radniecīga ir Domari valoda, ko runā nelielas grupas Azerbaidžānā. Lomavren (~50 runātāju) ir gandrīz izzudusi Lomu valoda, ko runāja Armēnijā, Gruzijas dienvidos un Turcijas ziemeļaustrumos. Tā ir saglabājusi daudzus indoāriešu vārdus, bet tās gramatiskā struktūra pilnībā balstās armēņu valodā.
  • Armēņu valodu grupu pārstāv vairāki dialekti, kurus parasti uzskata par vienu valodu, lai arī daži no dialektiem nav savstarpēji saprotami. Austrumarmēņu valoda (~3,6 milj. runātāju) ir pamatvaloda Armēnijā un Kalnu Karabahā, lai arī Karabahā tiek runāts atšķirīgs Artsahas dialekts. Austrumarmēņu valodu lieto arī Gruzijā un Irānā. Rietumarmēņu valodu lieto Turcijā un plašajā armēņu diasporā pārējā pasaulē. Ziemeļkaukāzā pastāv divi Rietumarmēņu valodas zari: Nor-Nahičevanas armēņu valodā runā Rostovas apgabalā dzīvojošie Krimas armēņu pēcteči. Hamšen armēņu valodā runā kristieši Abhāzijā un Krasnodaras apgabalā, kā arī musulmaņi Turcijas ziemeļaustrumos, kas gan sevi neuzskata par armēņiem.

Altajiešu valodasLabot

Altajiešu valodas reģionā pārstāv dažādas tjurku valodas, kas plaši izplatītas Azerbaidžānā un Dagestānā. Turku valodu (~85 000 runātāju) runā galvenokārt Meshetijas turki Gruzijas dienvidos. Azerbaidžāņu valodu (~9 milj. runātāju) runā Azerbaidžānā un Dagestānas pierobežā. Kumiku valodu (~403 000 runātāju) runā Dagestānas zemienes līdzenumos. Karačaju un balkāru valoda (~310 000 runātāji) ir divu etnisko grupu karačaji un balkāri valoda, kas apdzīvo Karačajas-Čerkesijas un Kabardas-Balkārijas kalnu rajonus. Nogaju valoda (~73 000 runātāji) izplatīta Ziemeļkaukāzā, galvenokārt Dagestānas ziemeļaustrumos un Karačaja-Čerkesijā.

Semītu valodasLabot

Reģionā dzīvo arī vairāku nelielu Ziemeļaustrumu jaunaramiešu valodu pārstāvju grupas, ko veido nelielas aramiešu un ebreju grupas.[1]

RakstībaLabot

No visām valodām, mazāk nekā 30 ir sava rakstība. Gruzīnu un armēņu valodām ir savi seni alfabēti. Lezgīnu grupas izmirušajai udi valodai Viduslaikos bija sava rakstība, kas tagad izzudusi. Avāru valodā dažreiz tika izmantota arābu rakstība. Pārējām valodām rakstība tika ieviesta 19.g.s beigās un 20.gs. sākumā uz kirilicas vai latīņu alfabētu bāzes. Piemēram, abhāzu alfabētu 1862. gadā izveidoja uz kirilicas bāzes. 1926. gadā to mainīja uz latīņu alfabētu. No 1938. līdz 1954. gadam izmantoja gruzīnu alfabētu, bet 1954. atjaunoja kirilicā bāzētās rakstības izmantošanu.

AtsaucesLabot