Jazīdi

etnoreliģiska grupa

Jazīdi, zināmi arī kā jezīdi, ir kurdu etnoreliģiska grupa Irākā, Nīnavas reģionā. Jazīdi dzīvo arī Sīrijas ziemeļos, Turcijas dienvidos, Armēnijā un Gruzijā. Jazīdu kopskaits ir no 250 000 līdz 500 000. Pēdējos gados viņus smagi ietekmējis Sīrijas pilsoņu karš un ISIL asiņainās represijas, kas īpaši vērtas pret jazīdiem. Tāpēc vairākus tūkstošus liela jazīdu kopiena sastopama arī Vācijā.

Aptuvenais jazīdu izplatības areāls
Lāliša

Jazīdismam nav nekā kopēja ar islāma teoloģiju un rituāliem, un tas vairāk atgādina pirmsislāma persiešu zoroastrismu ar jūdaisma un kristietības elementiem. Jazīdi tic vienam Dievam, kurš pēc pasaules radīšanas uzticējis to septiņiem erceņģeļiem, varenākais no kuriem ir pāvu eņģelis. Arī Jēzus un Muhameds figurē jazīdu svētajos rakstos. Jazīdu svētos rakstus veido divas grāmatas Mashaf-s Rash un Kitab-i Jilwa.[1] Sektas pretinieki parasti apvaino jazīdus sātana pielūgšanā, jo pāvs Tuvajos Austrumos bieži tiek saistīts ar Ibisu jeb Sātanu.[2]

Jazīdu galvenais templis atrodas Šajkanas ciematā Irākā, kur atrodas Lālišas templis, kurā atrodas svētā šeiha Adī kapa vieta. Ticīgajiem jazīdiem vismaz vienreiz dzīvē jāveic svētceļojums uz šo templi.[3]

Jazīdisma izcelsme ir neskaidra. Lai arī reliģijas nosaukums dažreiz tiek saistīts ar Umajādu kalifu Jazīdu ibn Muāviju, kurš valdīja no 680. līdz 683. gadam, jazīdi par savas reliģijas dibinātāju uzskata 12. gadsimta sūfiju šeihu Adī ibn Musāfiru, kas bija uzticīgs musulmanis, tāpēc arī šī versija nešķiet ticama. Jazīdi uzskata, ka esot cēlušies Basrā un laika gaitā pārcēlušies uz Irākas ziemeļiem, kur kļuvuši par daļu no kurdiem. Iespējams, ka nosaukums nāk no persiešu vārda ized — eņģelis, dievība. Jazīdi paši sev sauc par dāsin vai davasīn.

Tradicionālā jazīdu sabiedrība dalījās divās daļās: murīdos jeb parastajos cilvēkos un rūhānos, reliģiskajā kārtā, kas baudīja pārējo cieņu. Rūhāniem aizliegts griezt matus un bārdu. Laulības starp šīm divām grupām vai murīda pāriešana reliģiskajā kārtā nav atļauta.

Jazīdi vēsturiski dzīvojuši Šajkanas apgabalā uz ziemeļiem no Mosulas, Sindžāras kalnu reģionā uz rietumiem no Mosulas, Dijarbakiras apkaimē Turcijā, Halebas apgabalā Sīrijā, kā arī Armēnijā un Gruzijā. 1922.-1924. gada Irākas tautas skaitīšana uzrādīja 26 257 jazīdus, kamēr Turcijas 1923. gada tautas skaitīšana uzrādīja 18 000 jazīdus. 1926. gada PSRS tautas skaitīšana uzrādīja 14 522 jazīdus.[4]