Adigeja
Adigejas Republika (krievu: Республика Адыгея, adigu: Адыгэ Республик) ir viens no Krievijas Federācijas subjektiem Dienvidu federālajā apgabalā. Izvietojusies Lielā Kaukāza priekškalnēs Kubaņas un tās pieteku ielejās; to pilnībā iekļauj Krasnodaras novads. Galvaspilsēta ir Maikopa.
| Adigejas Republika Республика Адыгея Адыгэ Республик |
|||
| — republika — | |||
|
|||
.svg) Novietojums Krievijā
|
|||
| Oficiālā valoda | krievu valoda adigu valoda | ||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Krievija
| ||
| Federālais apgabals | Dienvidu federālais apgabals | ||
| Centrs | Maikopa | ||
| Administratīvais iedalījums | 9
|
||
| Platība | |||
| - Kopējā | 7 792 km² | ||
| Iedzīvotāji (2014) | |||
| - Kopā | 446 406 | ||
| - Blīvums | 57,3/km² | ||
| - Etniskais sastāvs | krievi (63,6 %), adigi (25,8 %), armēņi (3,7 %) | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Adigejas Republika Vikikrātuvē
| |||
VēstureLabot
Vēsturiski adigi (čerkesi) apdzīvojuši plašas teritorijas Kaukāza kalnu ziemeļu priekškalnē un Melnās jūras piekrastē no mūsdienu Kabardas austrumos līdz Anapai rietumos un no Kubaņas vidusteces ziemeļos līdz abhāzu apdzīvotajām teritorijām dienvidos.
Adigu priekšteču apdzīvoto teritoriju pakļāva Zelta Orda (1242-1295), pēc tam tā kā neatkarīga zeme atradās starp Krimas hanistes un Osmaņu impērijai pakļautajiem apgabaliem. No 16. līdz 19. gadsimtam adigi pakapeniski no ortodoksās kristietības pārgāja islāmā. Pēc Krievu-turku kara (1828—1829) un Adrianopoles līguma 1829. gadā Čerkesiju inkorporēja Krievijas impērijas sastāvā.
Kaukāza kara (1829-1864) laikā un īsi pēc tā lielāko daļu adigu (kā arī radniecīgos abazīnus, abhāzus un ubihus) Krievijas Impērijas karaspēks piespieda izceļot uz Osmaņu impēriju. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas Adigejas teritorija ietilpa Kubaņas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Kabardas zemes pavēlnieku un valdnieku, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (krievu: Государь Кабардинския земли́; Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель).
Apmēram 5% adigu[1] palika Krievijā un tos nometināja Kubaņas ielejas purvainajā līdzenuma daļā, bijušajā adigu teritorijā izmitinot kazaku, armēņu, grieķu, igauņu un citu tautību kolonistus. 1922. gadā adigu kompakti apdzīvotajās teritorijās izveidoja Adigejas (Čerkesu) autonomo apgabalu ar centru Krasnodarā, kas apgabalā neietilpa. 1928. gadā to pārdēvēja par Adigejas autonomo apgabalu, 1936. gadā tam pievienoja Maikopas pilsētu, uz kuru pārcēla galvaspilsētu. 1990. gadā Adigeja izstājās no Krasnodaras novada, bet 1992. gadā reorganizēta par Adigejas Republiku.[2]
PilsētasLabot
KarteLabot
AtsaucesLabot
- ↑ «ИСТОРИЯ АДЫГЕИ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 29. martā. Archived 2021. gada 10. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «ОСНОВНЫЕ СВЕДЕНИЯ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 19. novembrī. Archived 2013. gada 23. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Adigeja.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)