Karačaja-Čerkesija

administratīva vienība Krievijas Federācijas sastāvā

Karačaja-Čerkesija ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā. Tā robežojas ar Krasnodaras novadu ziemeļrietumos, Stavropoles novadu ziemeļaustrumos, Kabardu-Balkāriju dienvidaustrumos, kā arī Gruziju dienvidrietumos.

Karačajas-Čerkesijas Republika
Карачаево-Черкесская Республика
Къарачай-Черкес Республика
Къэрэшей-Шэрджэс Республикэ
Flag of Karačajas-Čerkesijas Republika
Karogs
Coat of arms of Karačajas-Čerkesijas Republika
Ģerbonis
Russia - Karachay-Cherkess Republic (2008-01).svg
Pārvaldes centrs Čerkeska
Oficiālā valoda krievu
karačajiešu
čerkesu
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Ziemeļkaukāza
Platība 
 - Kopējā 14 100 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā 439 710
 - Blīvums 31,2/km²
 - Tautas karačajieši (38,50%)
krievi (33,65%)
čerkesi (11,28%)
abazīni (7,36%)
Pilsētas 2
Rajoni 8
Mājaslapa: http://www.kchr.info/
Karačajas-Čerkesijas Republika Vikikrātuvē

VēstureLabot

 
Krievijas Impērijas pakļautā Kaukāza teritorija. Tagadējā Karačaja-Čerkesija apzīmēta kā Čerkesija (TCHERKESSIEN, 1856).

Karačajiešu un čerkesu priekšteču apdzīvoto teritoriju pakļāva Zelta Orda (1242-1295), pēc tam Gruzija (1295-1505), Persija (1502-1516) un Osmaņu impērija (1516-1557).

Pēc Krievu-turku kara (1828—1829) un Adrianopoles līguma 1829. gadā Čerkesiju inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas Čerkesijas teritorija ietilpa Kubaņas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Kabardas zemes pavēlnieku un valdnieku, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (krievu: Государь Кабардинския земли́; Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель). Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada maijā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienības Republika, 1918. gada jūlijā Ziemeļkaukāza Padomju republika, 1919. gada septembrī Ziemeļkaukāza Emirāts.

1920. gada 17. novembrī Vladikaukāzā pasludināja Kalniešu APSR dibināšanu, kuras sastāvā bija septiņi nacionālie apvidi (Balkāru, Čečenu, Kabardiešu, Karačaju, Nazraņas (ingušu) un Vladikaukāzas (osetīnu), kā arī Sunžas kazaku apvidus). 1922. gada 12. janvārī no Kalniešu APSR izdalīja Karačajiešu-Čerkesu autonomo apgabalu Krievijas PFSR sastāvā. 1926. gada 26. aprīlī to sadalīja Karačajiešu autonomajā apgabalā un Čerkesu nacionālajā apvidū, ko 1928. gada 30. aprīlī pārdēvēja par Čerkesu autonomo apgabalu.

Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā, kad visus karačajiešus apvainoja sadarbībā ar Vāciju un deportēja uz Kazahstānu un Uzbekistānu, Karačajiešu autonomais apgabals tika likvidēts, pēc destaļinizācijas 1957. gadā atkal atjaunoja Karačajiešu-Čerkesu autonomo apgabalu. 1991. gada 3. jūlijā nodibināja Karačajiešu-Čerkesu APSR, ko 1992. gada 9. decembrī pārdēvēja par Karačajas-Čerkesijas Republiku.

 
Republikas etniskā karte.

PilsētasLabot

KarteLabot

Karačajas-Čerkesijas Republikas pilsētu izvietojums; treknrakstā — republikas centrs

Ārējās saitesLabot