Ukraiņu valoda
Ukraiņu valoda (украї́нська мо́ва, ukrayins'ka mova; izrunā: [ukraˈjinsʲka ˈmɔva]), vēsturiski ruska jeb rusinska (ру́ська, руси́нська), ir austrumslāvu valoda. Tā ir Ukrainas valsts valoda un viena no oficiālajām Piedņestras Moldāvu Republikas valodām. Lielākā daļa ukraiņu valodas pratēju dzīvo Ukrainā. Ar aptuveni 35 miljoniem ukraiņu valodas pratēju tā ir otra vai trešā lielākā slāvu valoda pēc krievu un varbūt poļu valodas. Ukraiņu valodas rakstībā izmanto kirilicu. Ukraiņu valodai līdzīgākās valodas ir rusīnu valoda, ko daži valodnieki uzskata par ukraiņu valodas dialektu, baltkrievu un krievu valoda.
| Ukraiņu valoda | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [ukrɑˈjinʲsʲkɑ ˈmɔʋɑ] | |
| Valodu lieto: | Ukraina, Krievija, Brazīlija, Kazahstāna, ASV, Kanāda, Moldova, Ungārija, Baltkrievija, Polija | |
| Pratēju skaits: | 36,2 miljoni[1] | |
| Reitings: | 26 | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Slāvu Austrumslāvu Ukraiņu valoda | |
| Rakstība: | Kirilica (ukraiņu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Ukraina.svg){kind=small} Piedņestra
| |
| Regulators: | Ukrainas Valsts Zinātņu akadēmija | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | uk | |
| ISO 639-2: | ukr | |
| ISO 639-3: | ukr | |
 Ukraiņu valodas areāls
| ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
VēstureLabot
Ukraiņu valodas izcelsme ir meklējama senajā austrumslāvu valodā, kurā no 10. līdz 13. gadsimtam runāja Kijevas Krievzemes iedzīvotāji. No 1804. līdz 1917. gada Krievijas revolūcijai, kad Austrumukraina atradās Krievijas impērijas sastāvā, skolās bija aizliegts runāt ukraiņu valodā, jo tā tika uzskatīta par krievu valodas mazkrievu dialektu (малороссийское наречие русского языка).[2] Savukārt Rietumukrainā, kas sākotnēji atradās Polijas—Lietuvas ūnijā un pēcāk Austroungārijā par rusīņu valodu (русинська мова) sauktā ukraiņu valoda nekad netika aizliegta un pastāvēja labvēlīgāka augsne tās attīstībai.[3]
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
| Ukraiņu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
- ↑ Ethnologue
- ↑ Jonathan Steele. Eternal Russia:Yeltsin, Gorbachev, and the Mirage of Democracy. Harvard University Press, 1988. 217. lpp. ISBN 978-0-674-26837-1.
- ↑ Pols Vekslers Purism and Language: A Study in Modern Ukrainian and Belorussian Nationalism (angliski), Indiana University Press, ISBN 087750-175-0 (309. lpp)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |