Semītu valodas

Semītu valodas
Ģeogrāfiskā; izplatība	Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika, Somālijas pussala, Malta
Ģenētiskā; klasifikācija	afroaziātu valodas Semītu valodas;
Atzari	; austrumsemītu valodas (mirušas); rietumsemītu valodas; ; ; ; ; ; ; ; ; ; ; ; ; ; ; ; ;
ISO 639-2	sem
	Āfrikas ziemeļi un Arābijas pussala. Semītu valodu izplatības areāls iekrāsots oranžā krāsā

Semītu valodu saime ir viens no galvenajiem afroaziātu valodu saimes atzariem, kurā runā ap 300 miljonu cilvēku Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Somālijas pussalā. Visplašāk lietotās semītu saimes valodas ir arābu valoda (ieskaitot visas varietātes), kurā kā dzimtajā valodā runā vairāk kā 200 miljoni cilvēku,^[1] amharu valoda (27 miljoni),^[2]^[3] tigrinja (ap 6,7 miljoni), ivrits (ap 7 miljoni) un aramiešu valoda.

Semītu valodas bija vienas no pirmajām, kuras ieguva rakstību. Ebliešu un akadiešu valodās ķīļu rakstu sāka izmantot 3. gadu tūkstoša p.m.ē. vidū. Citas semītu valodas izmantoja Ugaritas, feniķiešu, aramiešu, sīriešu, arābu, dienvidarābijas un geeza rakstu sistēmas. Maltiešu valoda ir vienīgā semītu valoda, kas izmanto latīņu alfabētu.

Semītu pirmvaloda labot šo sadaļu

Pamatraksts: semītu pirmvaloda

14. gadsimta p.m.ē. Amarnas vēstule akadiešu valodā

Agrīnākie semītu valodu iezīmju apliecinājumi datējami ap 23. gadsimtu p.m.ē. akadiešu valodā. Iespējami semītu valodas lietotāju agrīnie pieraksti pirmkanaaniešu alfabētā datējami ap 1800. gadu p.m.ē. Semītu pirmvaloda varētu būt lietota no apmēram 4. gadu tūkstoša p.m.ē., apmēram vienlaicīgi ar indoeiropiešu pirmvalodu.

Termins "semītu" cēlies no Bībelē aprakstītā Noasa dēla Sema vārda.

Semītu valodu iedalījums labot šo sadaļu

austrumsemītu valodas (mirušas)
- akadiešu valoda
- ebliešu valoda
rietumsemītu valodas
- centrālās semītu valodas
  - arābu valoda
    - arābu valodas varietātes
  - ziemeļrietumsemītu valodas
    - kanaaniešu valoda
    - ivrits (ebreju valoda)
    - aramiešu valoda
    - sīriešu valoda
    - Ugaritas valoda
- dienvidu semītu valodas
  - amharu valoda (etiopiešu valoda)
  - tigrinja
  - dienvidarābu valoda

Atsauces labot šo sadaļu

↑ «Ethnologue report for language code:arb».
↑ 1994. gada Etiopijas tautas skaitīšana
↑ «Amharu alfabēts un valoda». omniglot.com.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Semītu valodas.
Semītu valodu koks
Afroaziātu valodu koks
Ethnologue par semītu valodām

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Ethnologue report for language code:arb».

[2] 1994. gada Etiopijas tautas skaitīšana

[3] «Amharu alfabēts un valoda». omniglot.com.

[1]

[2]

[3]

Semītu valodas
Ģeogrāfiskā izplatība	Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika, Somālijas pussala, Malta
Ģenētiskā klasifikācija	afroaziātu valodas Semītu valodas
Atzari	austrumsemītu valodas (mirušas) rietumsemītu valodas
ISO 639-2	`sem`

Āfrikas ziemeļi un Arābijas pussala. Semītu valodu izplatības areāls iekrāsots oranžā krāsā