Kirilica
Kirilica (bulgāru un maķedoniešu: кирилица, krievu un kazahu: кириллица, ukraiņu: кирилиця, baltkrievu: кірыліца, serbu: ћирилица, mongoļu: Кирил үсэг) vai kiriliskais raksts ir alfabētiska rakstība, kas ir plaši lietota austrumslāvu un dienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām Krievijā un oficiāla rakstu sistēma arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Mongolijā. Vēsturiski viens no diviem senslāvu raksta variantiem.[1] Tas izveidots, balstoties uz svētā Kirila un svētā Metodija radīto glagolicas alfabētu un uz Bizantijas grieķu alfabētu. Uz senslāvu kirilicas pamata izveidotus mūsdienu alfabētus izmanto sešas slāvu valodas — baltkrievu, bulgāru, krievu, maķedoniešu, serbu un ukraiņu, kā arī daudzas neslāvu valodas, pamatā bijušās PSRS teritorijā.[2][3]
| Kirilica | ||
|---|---|---|
| Tips | alfabēts | |
| Valodas | austrumslāvu valodas, dienvidslāvu valodas, mongoļu, kazahu, tadžiku, kirgīzu, tatāru, jakutu u.c. | |
| Laika periods | no 10. gadsimta | |
| Raksta virziens | no kreisās uz labo | |
| Izcelsmes rakstība |
Ēģiptiešu hieroglifi → Protosīnājas raksts → Feniķiešu raksts → Grieķu alfabēts → (Glagolica) → Kirilica | |
| Atvasinātās sistēmas |
permiešu raksts | |
| Unicode rangs | Cyrillic | |
| ISO 15924 | Cyrl (220) | |
 Viens no senākajiem zināmajiem kirilicas rakstu pieminekļiem — kņaza Borisa I meitas Anas kapa piemineklis senbulgāru valodā (10. gadsimts) | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Burti
labot šo sadaļu
Senslāvu kirilicas alfabētā ir 43 burti. No tiem 24 pārņemti no grieķu unciāļu raksta, 19 izveidoti patstāvīgi, piemēram: ж, ш, ъ, ь un citi. Kirilicas burti tika izmantoti arī skaitļu apzīmēšanai.[1]
| Burts | Senais variants |
Skaitliskā nozīme |
Izruna | Burta nosaukums |
|---|---|---|---|---|
| А |  |
1 | [а] | az (аз) |
| Б |  |
[b] | buki (бу́ки) | |
| В |  |
2 | [v] | vedi (ве́ди) |
| Г |  |
3 | [g] | glagoļ (глаго́ль) |
| Д |  |
4 | [d] | dobro (добро́) |
| Е,Є |  |
5 | [jе] | jestj (есть) |
| Ж |  |
[ž] | živete (живе́те) | |
| Ѕ |  |
6 | [ẑ], [dz] | zelo (зело́) |
| ʐ, З |  |
7 | [z] | zemļa (земля́) |
| И |  |
8 | [i] | iže (и́же) |
| І, Ї |  |
10 | [ì] | i (и) |
| К |  |
20 | [k] | kako (ка́ко) |
| Л |  |
30 | [l] | ļudi (лю́ди) |
| М |  |
40 | [m] | mislete (мысле́те) |
| Н |  |
50 | [n] | naš (наш) |
| О |  |
70 | [о] | on (он) |
| П |  |
80 | [p] | pokoi (поко́й) |
| Р |  |
100 | [r] | rci (рцы) |
| С |  |
200 | [s] | slovo (сло́во) |
| Т |  |
300 | [t] | tverdo (тве́рдо) |
| ОУ, У |  |
(400) | [u] | uk (ук) |
| Ф |  |
500 | [f] | fert (ферт) |
| Х |  |
600 | [h] | her (хер) |
| Ѡ |  |
800 | [ô] | omega (оме́га) |
| Ц |  |
900 | [c] | ci (цы) |
| Ч |  |
90 | [č] | červj (червь) |
| Ш |  |
[š] | ša (ша) | |
| Щ |  |
[ŝ], [št, šč] | šta (ща) | |
| Ъ |  |
["] | jer (ер) | |
| Ы |  |
[y] | jeri (еры́) | |
| Ь |  |
['] | jerj (ерь) | |
| Ѣ |  |
[ě] | jatj (ять) | |
| Ю |  |
[û], [ju] | ju (ю) | |
| Я |  |
[â], [ja] | â (я) | |
| Ѥ |  |
[je] | je (Е йотированное) | |
| Ѧ |  |
(900) | [ę] | mazais jus (юс малый) |
| Ѫ |  |
[ǫ] | lielais jus (юс большой) | |
| Ѩ |  |
[ję] | mazais jus jotētais | |
| Ѭ |  |
[jǫ] | lielais jus jotētais | |
| Ѯ |  |
60 | [ks] | ksi (кси) |
| Ѱ |  |
700 | [ps] | psi (пси) |
| Ѳ |  |
9 | [th] | fita (фита́) |
| Ѵ |  |
400 | [ü] | ižica (и́жица) |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 126. lpp.
- ↑ «Cyrillic alphabet». Britannica. Skatīts: 2022-12-08.
- ↑ Верещагин Е. М. КИРИЛЛИЦА Arhivēts 2022. gada 26. septembrī, Wayback Machine vietnē.. Большая российская энциклопедия. Том 14. Москва, 2009, стр. 22
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kirilica.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Slāvu valodas un rakstzīmju kopa Arhivēts 2019. gada 9. decembrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- К истории русской азбуки (krieviski)
- Kirilicas rakstzīmju kopa Arhivēts 2016. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
 | Šis ar rakstību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |