Altajiešu valodas
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: altajiskās valodas.
Altajiešu valodas ir diskutējama valodu saime,[1] tiek pieļauts ka tās ir nostrātiskās valodas. Altajiešu saimes valodas dalās tjurku valodās, mongoļu valodās un tungusu valodās. Daži valodnieki uzskata, ka pie šīs saimes pieder arī japāņu un korejiešu valodas.[1] Altajiešu valodas ir izplatītas Ziemeļāzijā, Centrālāzijā un Dienvidrietumāzijā (un Austrumāzijā, ja šai valodu saimei tiek pieskaitītas arī japāņu un korejiešu valodas). Kopējais altajiešu valodu saimē ietilpstošo "dzīvo" valodu skaits lēsts no 66 līdz 74. Vismaz kādu no altajiešu valodām prot vai nu 348 miljoni vai 558 miljoni cilvēku, atkarībā no tā, vai tiek ieskaitīta japāņu un korejiešu valoda. Valodu saimes nosaukums ir cēlies no Altaja kalniem, kurus uzskata par valodu izcelšanās vietu; cita teorija apgalvo, ka altajiešu valodu dzimtene ir Ķīnas ziemeļi.[2]
| Altajiešu valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | Centrālāzija, Ziemeļāzija, Dienvidrietumāzija, Tālie Austrumi |
| Ģenētiskā klasifikācija |
|
| Atzari | |
| ISO 639-2 | tut |
| ISO 639-5 | tut |
.png) | |
| Altajiešu valodu izplatības areāls | |
Lielākās altajiešu valodas pēc pratēju skaitaLabot
Pēc pratēju skaita lielākā altajiešu valoda ir japāņu valoda, kuras piederība šai saimei gan ir apšaubīta.[1] Nākamā lielākā ir turku valoda, bet trešā lielākā ir korejiešu valoda, kuras piederība saimei, tāpat kā japāņu valodai, tiek apšaubīta.
| Lielākās altajiešu valodas pēc pratēju skaita | |||
|---|---|---|---|
| Valoda | Valodu atzars | Pratēju skaits[3] | |
| Japāņu valoda | Japāņu valodas | 122 miljoni | |
| Turku valoda | Tjurku valodas | 50,7 miljoni | |
| Korejiešu valoda | izolēta valoda | 66,3 miljoni | |
| Uzbeku valoda | Tjurku valodas | 20,3 miljoni | |
| Azerbaidžāņu valoda | Tjurku valodas | 19,1 miljons | |
| Uiguru valoda | Tjurku valodas | 8,79 miljoni | |
| Kazahu valoda | Tjurku valodas | 8,33 miljoni | |
| Turkmēņu valoda | Tjurku valodas | 6,56 miljoni | |
| Tatāru valoda | Tjurku valodas | 6,50 miljoni | |
| Mongoļu valoda | Mongoļu valodas | 5,72 miljoni | |
| Kirgīzu valoda | Tjurku valodas | 2,89 miljoni | |
No tungusu valodu atzara lielākās valodas pēc pratēju skaita ir evenku valoda (27,6 tūkstoši) un evenu valoda (7,1 tūkstotis).
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Valodu saimes». Babilona :: lingvo.info. Skatīts: 2020. gada 12. jūlijā.
- ↑ «Алтайские языки» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. novembrī. Skatīts: 2020. gada 12. jūlijā.
- ↑ «Ethnologue». Skatīts: 2011. gada 23. aprīlī.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Altajiešu valodas.- «Altaic languages» (angļu). Encyclopedia Britannica.
- «Алтайские языки» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. novembrī. Skatīts: 2020. gada 11. jūlijā.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |