Altajiešu valodas
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: altajiskās valodas.
Altajiešu valodas ir diskutējama valodu saime,[1] tiek pieļauts ka tās ir nostrātiskās valodas. Altajiešu saimes valodas dalās tjurku valodās, mongoļu valodās un tungusu valodās. Daži valodnieki uzskata, ka pie šīs saimes pieder arī japāņu un korejiešu valodas.[1] Altajiešu valodas ir izplatītas Ziemeļāzijā, Centrālāzijā un Dienvidrietumāzijā (arī Austrumāzijā, ja japāņu un korejiešu valodas tiek pieskaitītas šai valodu saimei). Kopējais "dzīvo" valodu skaits, kas ietilpst altajiešu valodu saimē, tiek lēsts no 66 līdz 74. Vismaz kādu no altajiešu valodām prot 348 miljoni cilvēku, neiekļaujot japāņu un korejiešu valodu prātējus, vai arī 558 miljoni, iekļaujot japāņu un korejiešu valodās runājošos. Valodu saimes nosaukums ir cēlies no Altaja kalniem, kurus uzskata par valodu izcelšanās vietu; cita teorija apgalvo, ka altajiešu valodu dzimtene ir Ķīnas ziemeļi.[2]
| Altajiešu valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | Centrālāzija, Ziemeļāzija, Dienvidrietumāzija, Tālie Austrumi |
| Ģenētiskā klasifikācija |
|
| Atzari | |
| ISO 639-2 | tut |
| ISO 639-5 | tut |
 | |
| Altajiešu valodu izplatības areāls | |
Lielākās altajiešu valodas pēc runātāju skaitaLabot
Lielākā altajiešu valoda pēc runātāju skaita ir japāņu valoda, kuras piederība šai saimei ir apšaubīta.[1] Nākamā lielākā ir turku valoda, bet trešā ir korejiešu valoda, kuras piederība saimei, tāpat kā japāņu valoda, tiek apšaubīta.
| Lielākās altajiešu valodas pēc runātāju skaita | |||
|---|---|---|---|
| Valoda | Valodu atzars | Runātāju skaits[3] | |
| Japāņu valoda | Japāņu valodas | 122 miljoni | |
| Turku valoda | Tjurku valodas | 50,7 miljoni | |
| Korejiešu valoda | izolēta valoda | 66,3 miljoni | |
| Uzbeku valoda | Tjurku valodas | 20,3 miljoni | |
| Azerbaidžāņu valoda | Tjurku valodas | 19,1 miljons | |
| Uiguru valoda | Tjurku valodas | 8,79 miljoni | |
| Kazahu valoda | Tjurku valodas | 8,33 miljoni | |
| Turkmēņu valoda | Tjurku valodas | 6,56 miljoni | |
| Tatāru valoda | Tjurku valodas | 6,50 miljoni | |
| Mongoļu valoda | Mongoļu valodas | 5,72 miljoni | |
| Kirgīzu valoda | Tjurku valodas | 2,89 miljoni | |
No tungusu valodu atzara lielākās valodas pēc runātāju skaita ir evenku valoda (27,6 tūkstoši) un evenu valoda (7,1 tūkstotis).
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Valodu saimes». Babilona :: lingvo.info. Skatīts: 2020. gada 12. jūlijā.
- ↑ «Алтайские языки» (krievu). Большая российская энциклопедия. Skatīts: 2020. gada 12. jūlijā.
- ↑ «Ethnologue». Skatīts: 2011. gada 23. aprīlī.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Altajiešu valodas.- «Altaic languages» (angļu). Encyclopedia Britannica.
- «Алтайские языки» (krievu). Большая российская энциклопедия.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |