Altajiešu valodas
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: altajiskās valodas.
Altajiešu valodas ir valodu saime. Altajiešu saimes valodas dalās tjurku valodās, mongoļu valodās un tungusu valodās. Daži valodnieki uzskata, ka pie šīs saimes pieder arī japāņu un korejiešu valodas. Kopējais "dzīvo" valodu skaits, kas ietilpst altajiešu valodu saimē, tiek lēsts no 66 līdz 74. Valodu saimes nosaukums ir cēlies no Altaja kalniem, kurus uzskata par valodu izcelšanās vietu.
| Altajiešu valodas | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Centrālāzijā, Turcijā, Sibīrijā, Tālajos Austrumos | |
| Runātāju skaits: | 348 miljoni (neiekļaujot japāņu un korejiešu valodās runājošos) 558 miljoni (iekļaujot japāņu un korejiešu valodās runājošos) | |
| Valodu saime: | Altajiešu valodas | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | ||
| ISO 639-3: | — | |
 | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Lielākās altajiešu valodas pēc runātāju skaitaLabot
Lielākā altajiešu valoda pēc runātāju skaita ir japāņu valoda, kuras piederība šai saimei ir apšaubīta. Nākamā lielākā ir turku valoda, bet trešā ir korejiešu valoda, kuras piederība saimei, tāpat kā japāņu valoda, tiek apšaubīta.
| Lielākās altajiešu valodas pēc runātāju skaita | |||
|---|---|---|---|
| Valoda | Valodu atzars | Runātāju skaits[1] | |
| Japāņu valoda | Japāņu valodas | 122 miljoni | |
| Turku valoda | Tjurku valodas | 50,7 miljoni | |
| Korejiešu valoda | izolēta valoda | 66,3 miljoni | |
| Uzbeku valoda | Tjurku valodas | 20,3 miljoni | |
| Azerbaidžāņu valoda | Tjurku valodas | 19,1 miljons | |
| Uiguru valoda | Tjurku valodas | 8,79 miljoni | |
| Kazahu valoda | Tjurku valodas | 8,33 miljoni | |
| Turkmēņu valoda | Tjurku valodas | 6,56 miljoni | |
| Tatāru valoda | Tjurku valodas | 6,50 miljoni | |
| Mongoļu valoda | Mongoļu valodas | 5,72 miljoni | |
| Kirgīzu valoda | Tjurku valodas | 2,89 miljoni | |
No tungusu valodu atzara lielākās valodas pēc runātāju skaita ir evenku valoda (27,6 tūkstoši) un evenu valoda (7,1 tūkstotis).
AtsaucesLabot
- ↑ «Ethnologue». Skatīts: 2011-04-23.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |