Altajiešu valodas

diskutējama valodu saime, kurā ietilpst tjurku, mongoļu un tungusu valodas (daži valodnieki uzskata, ka arī japāņu un korejiešu valoda)
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: altajiskās valodas.

Altajiešu valodas ir diskutējama valodu saime,[1] tiek pieļauts ka tās ir nostrātiskās valodas. Altajiešu saimes valodas dalās tjurku valodās, mongoļu valodās un tungusu valodās. Daži valodnieki uzskata, ka pie šīs saimes pieder arī japāņu un korejiešu valodas.[1] Altajiešu valodas ir izplatītas Ziemeļāzijā, Centrālāzijā un Dienvidrietumāzijā (arī Austrumāzijā, ja japāņu un korejiešu valodas tiek pieskaitītas šai valodu saimei). Kopējais "dzīvo" valodu skaits, kas ietilpst altajiešu valodu saimē, tiek lēsts no 66 līdz 74. Vismaz kādu no altajiešu valodām prot 348 miljoni cilvēku, neiekļaujot japāņu un korejiešu valodu prātējus, vai arī 558 miljoni, iekļaujot japāņu un korejiešu valodās runājošos. Valodu saimes nosaukums ir cēlies no Altaja kalniem, kurus uzskata par valodu izcelšanās vietu; cita teorija apgalvo, ka altajiešu valodu dzimtene ir Ķīnas ziemeļi.[2]

Altajiešu valodas
Ģeogrāfiskā
izplatība
Centrālāzija, Ziemeļāzija, Dienvidrietumāzija, Tālie Austrumi
Ģenētiskā
klasifikācija
  • Altajiešu valodas
Atzari
ISO 639-2 tut
ISO 639-5 tut
Altajiešu valodas
Altajiešu valodu izplatības areāls

Lielākās altajiešu valodas pēc runātāju skaitaLabot

Lielākā altajiešu valoda pēc runātāju skaita ir japāņu valoda, kuras piederība šai saimei ir apšaubīta.[1] Nākamā lielākā ir turku valoda, bet trešā ir korejiešu valoda, kuras piederība saimei, tāpat kā japāņu valoda, tiek apšaubīta.

Lielākās altajiešu valodas pēc runātāju skaita
Valoda Valodu atzars Runātāju skaits[3]
Japāņu valoda Japāņu valodas 122 miljoni
Turku valoda Tjurku valodas 50,7 miljoni
Korejiešu valoda izolēta valoda 66,3 miljoni
Uzbeku valoda Tjurku valodas 20,3 miljoni
Azerbaidžāņu valoda Tjurku valodas 19,1 miljons
Uiguru valoda Tjurku valodas 8,79 miljoni
Kazahu valoda Tjurku valodas 8,33 miljoni
Turkmēņu valoda Tjurku valodas 6,56 miljoni
Tatāru valoda Tjurku valodas 6,50 miljoni
Mongoļu valoda Mongoļu valodas 5,72 miljoni
Kirgīzu valoda Tjurku valodas 2,89 miljoni

No tungusu valodu atzara lielākās valodas pēc runātāju skaita ir evenku valoda (27,6 tūkstoši) un evenu valoda (7,1 tūkstotis).

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 «Valodu saimes». Babilona :: lingvo.info. Skatīts: 2020. gada 12. jūlijā.
  2. «Алтайские языки» (krievu). Большая российская энциклопедия. Skatīts: 2020. gada 12. jūlijā.
  3. «Ethnologue». Skatīts: 2011. gada 23. aprīlī.

Ārējās saitesLabot