Atvērt galveno izvēlni

Adigu valoda[1] (pašnosaukums: адыгабзэ) jeb adigejiešu valoda[2] ir ziemeļkaukāziešu grupas valoda, kurā runā adigi Adigejas Republikā un dažos Krasnodaras novada rajonos Krievijā (kopskaitā ap 117 tūkstoši runātāju), kā arī diasporā Turcijā, Sīrijā, Jordānijā un citur. Viena no divām adigu literārajām valodām (otra ir kabardiešu valoda). Valodai četri dialekti: abadzehu (saglabājies tikai diasporā), bžedugu, temirgojeviešu un šapsugu. Rakstība kopš 1820. gadiem kirilicas alfabētā, bet līdz 1918. gadam vāji izplatīta. No 1918. līdz 1927. gadam rakstība arābu alfabētā, no 1927. līdz 1938. gadam — latīņu alfabētā, kopš 1938. gada — kirilica.

Adigu valoda
Адыгабзэ
Valodu lieto: Krievija, Turcija, Sīrija u.c. 
Reģions: Kaukāzs
Runātāju skaits: ap 490 000
Valodu saime: Ziemeļkaukāza
 Abhāzu-adigu
  Adigu
   Adigu valoda 
Rakstība: Kirilica (adigu ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Flag of Adygea.svg Adigeja
Regulators: nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2: ady
ISO 639-3: ady

Adigu valodai raksturīgs plašs līdzskaņu klāsts: no 64 adigu alfabēta burtiem un burtkopām 7 ataino patskaņus, bet 57 — līdzskaņus un afrikātas.

AtsaucesLabot

  1. «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis. 2006. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2014. gada 1. aprīlī.
  2. «Adigi». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 14. lpp.

Ārējās saitesLabot