Aramiešu valoda
valoda
Aramiešu valoda ir semītu saimes makrovaloda (valodu grupa) ar vairāk kā 3000 gadu ilgu vēsturi. Tā ir bijusi impēriju administrācijas valoda un reliģiju lūgšanu valoda. Tā ir oriģinālā valoda daudzām Daniēla un Ezras grāmatu nodaļām, kā arī galvenā valoda Talmūdā. Aramiešu valoda bija Jēzus dzimtā valoda.[1] Mūsdienās aramiešu valodā runā vairākas izklaidus kopienas, pārsvarā Sīrijā un kurdu apdzīvotajos rajonos, lielākā no kurām ir asīrieši. Aramiešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu.[2]
Ārējās saitesLabot
Aramiešu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Atsauces un piezīmesLabot
- ↑ Klaus Beyer, trans. John F Healey. The Aramaic Language. Göttingen : Vandehoek & Ruprecht, 1986. 38–43. lpp. 3-525-53573-2.
Maurice Casey. Aramaic sources of Mark's Gospel. Cambridge University Press, 1998. 83–6, 88, 89–93. lpp. 0-521-63314-1.
«Aramaic». The Eerdmans Bible Dictionary. Grand Rapids, Michigan, USA : William B Eerdmans. 1975. 72. lpp. 0-8028-2402-1. - ↑ Naby, Eden. From Lingua Franca to Endangered Language. Assyrian International News Agency.
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |