Aramiešu valoda

Aramiešu valoda ; ארמית Arāmît, ܐܪܡܝܐ Ārāmāyâ
Izruna:	IPA: /arɑmiθ/, /arɑmit/,; /ɑrɑmɑjɑ/, /ɔrɔmɔjɔ/
Valodu lieto:	Irāna, Irāka, Izraēla, Libāna, Sīrija, Turcija
Reģions:	Tuvie Austrumi
Pratēju skaits:	(skatīt atsevišķās valodas)
Valodu saime:	Afroaziātu; Semītu; Rietumsemītu; Centrālās semītu; Ziemeļsemītu; Aramiešu valoda
Rakstība:	Aramiešu alfabēts, sīriešu alfabēts, ebreju alfabēts, mandejiešu alfabēts
Valodas kodi
ISO 639-1:	nav
ISO 639-2:	arc
ISO 639-3:	dažādi:; arc — Imperiālā aramiešu; oar — Senaramiešu valoda; aii — Asīriešu jaunaramiešu; aij — Lišanidnošāna; amw — Rietumjaunaramiešu; bhn — Bohtanas; bjf — Barzanas jūdu; cld — Haldejiešu; hrt — Herteviniešu; huy — Hulaula; kqd — Sūrata; lhs — Mlahso valoda; lsd — Lišanadeni; mid — Jaunmandejiešu; myz — Klasiskā mandejiešu; sam — Samarijas aramiešu; syc — Sīriešu (klasiskā); syn — Senaja; tmr — Jūdu Bābeles; trg — Lišandidana; tru — Turojo
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Aramiešu valoda ir semītu saimes makrovaloda (valodu grupa) ar vairāk kā 3000 gadu ilgu vēsturi. Tā ir bijusi impēriju administrācijas valoda un reliģiju lūgšanu valoda. Tā ir oriģinālā valoda daudzām Daniēla un Ezras grāmatu nodaļām, kā arī galvenā valoda Talmūdā. Aramiešu valoda bija Jēzus dzimtā valoda.^[1] Mūsdienās aramiešu valodā runā vairākas izklaidus kopienas, pārsvarā Sīrijā un kurdu apdzīvotajos rajonos, lielākā no kurām ir asīrieši. Aramiešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu.^[2]

Ārējās saitesLabot

Aramiešu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija

Atsauces un piezīmesLabot

↑ Klaus Beyer, trans. John F Healey. The Aramaic Language. Göttingen : Vandehoek & Ruprecht, 1986. 38–43. lpp. 3-525-53573-2.
Maurice Casey. Aramaic sources of Mark's Gospel. Cambridge University Press, 1998. 83–6, 88, 89–93. lpp. 0-521-63314-1.
«Aramaic». The Eerdmans Bible Dictionary. Grand Rapids, Michigan, USA : William B Eerdmans. 1975. 72. lpp. 0-8028-2402-1.
↑ Naby, Eden. From Lingua Franca to Endangered Language. Assyrian International News Agency.

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Klaus Beyer, trans. John F Healey. The Aramaic Language. Göttingen : Vandehoek & Ruprecht, 1986. 38–43. lpp. 3-525-53573-2.
Maurice Casey. Aramaic sources of Mark's Gospel. Cambridge University Press, 1998. 83–6, 88, 89–93. lpp. 0-521-63314-1.
«Aramaic». The Eerdmans Bible Dictionary. Grand Rapids, Michigan, USA : William B Eerdmans. 1975. 72. lpp. 0-8028-2402-1.

[2] Naby, Eden. From Lingua Franca to Endangered Language. Assyrian International News Agency.

[1]

[2]

Aramiešu valoda ארמית Arāmît, ܐܪܡܝܐ Ārāmāyâ
Izruna:	IPA: /arɑmiθ/, /arɑmit/, /ɑrɑmɑjɑ/, /ɔrɔmɔjɔ/
Valodu lieto:	Irāna, Irāka, Izraēla, Libāna, Sīrija, Turcija
Reģions:	Tuvie Austrumi
Pratēju skaits:	(skatīt atsevišķās valodas)
Valodu saime:	Afroaziātu Semītu Rietumsemītu Centrālās semītu Ziemeļsemītu Aramiešu valoda
Rakstība:	Aramiešu alfabēts, sīriešu alfabēts, ebreju alfabēts, mandejiešu alfabēts
Valodas kodi
ISO 639-1:	nav
ISO 639-2:	`arc`
ISO 639-3:	dažādi: `arc` — Imperiālā aramiešu `oar` — Senaramiešu valoda `aii` — Asīriešu jaunaramiešu `aij` — Lišanidnošāna `amw` — Rietumjaunaramiešu `bhn` — Bohtanas `bjf` — Barzanas jūdu `cld` — Haldejiešu `hrt` — Herteviniešu `huy` — Hulaula `kqd` — Sūrata `lhs` — Mlahso valoda `lsd` — Lišanadeni `mid` — Jaunmandejiešu `myz` — Klasiskā mandejiešu `sam` — Samarijas aramiešu `syc` — Sīriešu (klasiskā) `syn` — Senaja `tmr` — Jūdu Bābeles `trg` — Lišandidana `tru` — Turojo
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.