Slāvu valodas

Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas. Tās iedalās rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodās.

Slāvu valodas
Ģenētiskā klasifikācija	Indoeiropiešu Baltu-slāvu Slāvu valodas
Atzari	rietumslāvu austrumslāvu dienvidslāvu

Slāvu valodas ir izplatītas Centrāl- un Austrumeiropā, kā arī Ziemeļāzijā (Krievijas Āzijas daļa). Kopējais pratēju skaits — vairāk par 400 miljoniem. Šī ir lielākā etnolingvistiskā grupa Eiropā.

Mūsdienu slāvu valodās rakstīšanai izmanto kirilicu un latīņu rakstu. Glagolica tiek izmantota katoļu dievkalpojumos Melnkalnē un vairākos piekrastes apgabalos Horvātijā. Bosnijā kādu laiku paralēli kirilicai un latīņu alfabētam lietoja arī arābu alfabētu.

Vēsture

Baltu-slāvu valodu filoģenētiskais koks. Laika skala rāda dažādu valodu zaru atdalīšanās laiku

Slāvu valodas ir vistuvākās baltu valodām. Nav noskaidrots, kurā teritorijā notika slāvu valodu kontinuuma norobežošanās no indoeiropiešu/baltu-slāvu valodas. No viena no indoeiropiešu dialektiem (protoslāvu valodas) izveidojās slāvu pirmvaloda, kas ir visu mūsdienu slāvu valodu priekštece. Slāvu pirmvalodas pārejas process uz patstāvīgām valodām visaktīvāk norisinājās mūsu ēras 1. gadu tūkstoša 2. pusē, agrīno slāvu valstu veidošanās laikā Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas teritorijā. Šajā periodā slāvu apmetņu teritorija ievērojami palielinājās. Tika attīstītas dažādu ģeogrāfisko zonu teritorijas ar atšķirīgiem dabas un klimatiskajiem apstākļiem, slāvi stājās attiecībās ar šo teritoriju pamatiedzīvotājiem, kas atradās dažādās kultūras attīstības stadijās, kas arī atspoguļojās slāvu valodu vēsturē.

Feodālisma laikmetā slāvu literārajās valodās parasti nebija stingru normu. Dažkārt literāro valodu funkcijas pildīja valodas, kas nebija vietējās sarunvalodas (baznīcas slāvu valoda Krievijā, latīņu valoda Bohēmijā un Polijā). Bohēmijā 18. gadsimtā čehu literārā valoda, kas 14. un 16. gadsimtā bija sasniegusi lielu izaugsmi, bija gandrīz izzudusi. Pilsētās dominēja vācu valoda.

Papildus "lielajām" slāvu valodām pastāv arī vairākas mazās slāvu literārās valodas (mikrovalodas), kas parasti darbojas līdzās nacionālajām literārajām valodām un kalpo vai nu salīdzinoši nelielām etniskām grupām, vai pat atsevišķiem literāriem žanriem.

Ietekme

Mūsdienās gandrīz visās modernas valodās ir daudz slāvu izcelsmes vārdu. Tie galvenokārt ir bohemismi (robots un pistole), polonismi (vampīrs) unrusismi. Dažiem slāvismiem, kas izplatīti neslāvu valodās, nav viennozīmīgas etimoloģijas.

Ārējās saites

• Language Family Trees: Indo-European, Slavic (angliski)