Jelgavas Latviešu biedrība

Jelgavas Latviešu biedrība (JLB) jeb Jelgavas latviešu sadraudzības biedrība ir 1880. gadā dibināta latviešu sabiedriskā organizācija, kas līdztekus Rīgas Latviešu biedrībai ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām.

Jelgavas Latviešu biedrības nams Katoļu ielā 11.

Vēsture

1944. gada augustā Otrā pasaules kara kaujā par Jelgavu sagrautais Jelgavas Latviešu biedrības nams

Jelgavas Latviešu biedrībai piederējusī Villa Medem (1881—1908).

Jelgavas Latviešu biedrības dibināšanas ierosinātājs bija "Baltijas Zemkopja" izdevējs Māteru Juris, kas 1875. gadā ieradās Jelgavā un bija opozīcijā Rīgas Latviešu biedrības dominancei. Viņš radīja biedrības pamatus vietējā biškopju biedrībā, sapludinot tajā latviešus un tā atkarojot to no vācbaltiešu rokām.

Jaunā biedrība oficiāli sāka darbību 1880. gadā un ievēlēja Māteru par pirmo priekšnieku. 1881. gadā Jelgavas Latviešu biedrība iegādājās Mēdema villu un parku, kur rīkoja koncertus un teātra izrādes. Gadu pirms Mātera nāves (1884) biedrības vadību pārņēma ārsts Jēkabs Bullis, kas pārņēma pirms tam rusofilo Jelgavas nedēļas avīzi "Tēvija" un pārveidoja "Baltijas Vēstneša" garā. 1887. gadā par priekšnieku ievēlēja jauno advokātu Jāni Čaksti, kurš jau bija pazīstams ar savu darbību Maskavas latviešu vakaros. 1889. gadā Čakstes rokās pārgāja "Tēvijas" vadība, ar ko viņa sabiedriskais stāvoklis nostiprinājās vēl vairāk. Čakstes popularitāti pie tam veicināja tā atklātais nacionālisma ceļš, un viņa laikā Jelgavas latviešu biedrība tad arī iekaroja vadītāju vietu visā Kurzemes guberņā.

1893. gadā Jelgavas Latviešu biedrība panāca atļauju rīkot IV vispārējos dziesmu svētkus ar Čakstes vēlējumu „Jelgavu izcelt kā visas Kurzemes un Zemgales sabiedriskās kustības centru un vēl lielākā mērā kurzemniekus sajūsmināt savā uzsāktajā nacionālā kultūras darbā". Lai vieglāk dabūtu Krievijas Impērijas varas iestāžu atļauju, svētkiem izvēlējās 1895. gadu, kad apritēja 100 gadi, kopš Kurzemes hercogiste un Piltenes apgabals bija pievienoti Krievijas Impērijai. Pret tik labu motīvu toreizējam Kurzemes gubernatoram Šipjaginam, kurš latviešu lietās bijis samērā neitrāls, nebija ko iebilst, un 1893. gada rudenī atļauja no Pēterpils jau bija pienākusi. 1901.—1902. gadā Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks bija Jānis Bisenieks. Pēc 1905. gada revolūcijas par biedrības priekšnieku ievēlēja Jelgavas luterāņu mācītāju un žurnālistu Jāni Veismani (1906—1912).

Jelgavas Latviešu biedrība pārdzīvoja Pirmo pasaules karu, bēgļu laikus, Latvijas brīvības cīņas un bermontiādi un savu darbību turpināja līdz 1940. gada Latvijas okupācijai, kad padomju vara to slēdza, līdzīgi kā simtiem citu sabiedrisko organizāciju. Vācu okupācijas laikā biedrība savu darbību atsāka, bet pēc 1944. gada padomju okupācijas atkal tika likvidēta. 1989. gada vasarā sanāca iniciatīvas grupa, kas nolēma atjaunot Jelgavas Latviešu biedrību un 1990. gada 10. jūnijā, klāt esot 86 atjaunotās biedrības biedriem, tika pieņemti atjaunotās Jelgavas Latviešu biedrības statūti.

Jelgavas Latviešu biedrības nams

Ziemeļu jūgendstila ēka celta no 1908. līdz 1909. gadam uz biedrības priekšnieka Jāņa Čakstes zemesgabala pēc arhitekta Paula Eplē projekta. Pirmā stāva apdare bija veidota no granīta blokiem, tajā atradās vairāki veikali. Otrajā stāvā atradās foajē telpa, bibliotēka un biedrības lielā zāle ar teātra izrādēm lietojamu griežamu skatuvi, bet trešajā stāvā atradās viesistabas un darbinieku telpas.

1944. gada kaujās par Jelgavu nams tika nopostīts. 1947. gadā Latviešu biedrības nama vietā uzcēla universālveikalu "Draudzība" (mūsdienās — tirdzniecības nams "Kanclers") ar priekšā esošu skvēru, bet biedrības nama drupu nojaukšanu pabeidza 1950. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jelgavas teritorijas plānojumā no 1999. līdz 2010. gadam bija paredzēta iespēja, ka tirdzniecības namu varētu nojaukt un Latviešu biedrības namu atjaunot, tomēr tā palika neīstenota.