Jelgava (stacija)

dzelzceļa stacija
(Pāradresēts no Jelgava I)
Šis raksts ir par dzelzceļa staciju. Par citām jēdziena Jelgava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Jelgava (arī Jelgava I) ir svarīga mezgla stacija, kurā savienojas piecas dzelzceļa līnijas — uz Rīgu, Tukumu, Liepāju, Krustpili un Šauļiem, un kas atrodas Jelgavā, 43 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas. Lielākoties Jelgavas stacija tiek izmantota kā kravas stacija, kurā diennakts laikā tiek apstrādāts ap 60 kravas vilcienu.[3] Jelgava ir elektrovilcienu maršruta Rīga—Jelgava galapunkts, kā arī caur Jelgavu kursē dīzeļvilcieni uz Liepāju. Stacijā darbojas biļešu kase.[4]

Jelgava
— Stacija —
Jelgava
Jelgavas stacijas ēka 2021. gadā
Jelgava (Latvijas dzelzceļi)
Jelgava
Jelgava
Pamatinformācija
Līnijā Rīga—Jelgava
Jelgava—Liepāja
Jelgava—Meitene
Tukums II—Jelgava
Jelgava—Krustpils
Atklāta 1868. gadā
Vēsturiskie
nosaukumi

Mitava, Mitava I,
Mitau-West (Pirmā pasaules kara laikā),

Jelgava I
Stacijas tips mezgla, kravas, pasažieru, iecirkņa
Arhitekts Oto Dīce[2]
Platformu skaits 3
Sliežu ceļi 27 (Jelgava I parkā, neskaitot
strupceļus un atzarus)
Atrašanās vieta
Adrese Stacijas 1, Jelgava, LV-3001[1]
Koordinātas 56°38′25″N 23°43′58″E / 56.64028°N 23.73278°E / 56.64028; 23.73278Koordinātas: 56°38′25″N 23°43′58″E / 56.64028°N 23.73278°E / 56.64028; 23.73278
Tuvākās stacijas Cena (9 km)
Glūda (16 km)
Meitene (28 km)
Līvbērze (20 km)
Jelgava II (2 km)
Tuvākie p. p.,
c. p. un i. p.
Cukurfabrika (2 km)
50. kilometrs (7 km)
Dimzas (8 km)
Brakšķi (13 km)
Attālums līdz Rīgai 43 km

Jelgava ir trešais lielākais dzelzceļa mezgls Latvijā pēc Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezgla. Jelgavas dzelzceļa stacijas ēka ir otrā lielākā dzelzceļa stacijas ēka pēc Rīgas pasažieru dzelzceļa stacijas ēkas. Blakus Jelgavas stacijai kādreizējā dzelzceļnieku dzīvojamā ēkā atrodas Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīcija.[5]

Kopš 2023. gada 27. decembra Jelgavas stacijā katru dienu apstājas Lietuvas dzelzceļa apkalpotie starptautiskie vilcieni Rīga–Viļņa un Viļņa–Rīga.[6]

Vēsture labot šo sadaļu

Stacijas ēka celta 1868. gadā reizē ar dzelzceļa būvi (arhitekts Oto Dīce) un saglabājusies līdz mūsdienām (kaut arī stipri cietusi abu pasaules karu laikā). Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupācijas iestādes uzbūvēja dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte ar Eiropas standarta sliežu platumu. Starp Pirmo un Otro pasaules karu caur Jelgavu kursēja starptautiskais vilciens Nord-Express maršrutā Rīga—Jelgava—Kēnigsberga—Berlīne. 1972. gadā tika atklāta pasažieru elektrovilcienu satiksme uz Rīgu.[7]1970. gados tika atjaunota arī starptautiskā satiksme caur Jelgavas staciju, no Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne, Rīga—Varšava, Tallina—Varšava.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no Rīgas caur Jelgavu vēl kursēja starptautiskie vilcieni Lietuvas virzienā (uz Šauļiem, Mažeiķiem, Viļņu, Minsku, Truskavecu, Gomeļu, Kaļiņingradu u.c.), kā arī vietējās satiksmes vilcieni Rīga—Jelgava—Ventspils, Rīga—Jelgava—Tukums II, Rīga—Jelgava—Meitene. Jelgava bija galapunkts vilcienam Krustpils—Jelgava. 1990. gados starptautisko un vietējo pasažieru vilcienu satiksme caur Jelgavas staciju krasi samazinājās un pēc 2000. gada pasažieru vilcienu kustība minētajos maršrutos pakāpeniski tika pārtraukta.

2012. gada augustā un 2013. gada maijā, kā arī 2014. gada augustā sakarā ar ceļu darbiem posmā Skrīveri—Krustpils vairākas dienas starptautiskie vilcieni uz Pēterburgu, Maskavu un Minsku uz Krustpils staciju kursēja caur Jelgavu.[8] 2018. gada 29. septembrī caur Jelgavu sāka kursēt pasažieru vilciens Rīga—Viļņa—Minska—Kijiva.[9] Starptautiskais vilciens kursēja ik pa 4 dienām, pieturēja arī Jelgavā.[10] No 2019. gada vasaras beigām bija plānots starptautiskā vilciena maršrutu pagarināt līdz Tallinai, diemžēl šī ideja netika realizēta.[11]

Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu koronavīrusa pandēmijas dēļ no 2020. gada 17. marta līdz turpmākam paziņojumam Rīgas—Kijivas starptautiskā maršruta pasažieru vilcieni atcelti.

Seni attēli labot šo sadaļu

Pasažieru pārvadājumi labot šo sadaļu

Jelgavas stacija kalpo kā galapunkts elektrovilcieniem Rīga—Jelgava un Jelgava—Rīga, un šeit divas reizes nedēļā[12] piestāj vilciens Rīga—Liepāja un Liepāja—Rīga,[13] reizēm tiek norīkoti arī papildu vilcieni.[14] No 2015. gada 1. jūnija Jelgavas stacijā darbdienās apstājas dīzeļvilcieni Rīga—Dobele un Dobele—Rīga.[15] Ceļā līdz Rīgas Pasažieru stacijai ir jāpavada aptuveni 49 minūtes (dīzeļvilcieniem mazāk), līdz Dobeles stacijai aptuveni 24 minūtes, bet līdz Liepājas Pasažieru stacijai aptuveni 2 stundas un 30 minūtes. Biļetes cena 2015. gadā bija 2,05 EUR līdz Rīgai; 1,55 EUR līdz Dobelei, bet līdz Liepājai — 5,90 EUR. Jelgava ir A biļešu zonas gala stacija.

Katru dienu stacijā apstājas arī Rīga–Viļņa un Viļņa–Rīga[16] vilcieni, tomēr tie kalpo kā tranzītreisi, kurus nav iespējams izmantot atsevišķi tikai posmā Jelgava-Rīga. Ceļā līdz Viļņas Pasažieru stacijai ir jāpavada aptuveni 3 stundas un 45 minūtes, biļetes cena ir 23 vai 32 EUR, atkarībā no izvēlētās klases.

Pārvadātājs Maršruts Situācija Kursē
  Pasažieru vilciens Rīga—Jelgava Spēkā 1,2,3,4,5,6,7
Jelgava—Rīga 1,2,3,4,5,6,7
Rīga—Dobele—Liepāja Spēkā 1,2,3,4,5,6,7
Liepāja—Dobele—Rīga 1,2,3,4,5,6,7
  LTG Link Rīga–Viļņa Spēkā 1,2,3,4,5,6,7
Viļņa–Rīga 1,2,3,4,5,6,7
  Ukrzaliznytsia Rīga—Viļņa—Minska—Kijiva Atcelts
Kijiva—Minska—Viļņa—Rīga
  Pasažieru vilciens Rīga—Reņģe Atcelts
Reņģe—Rīga

Sliežu ceļi labot šo sadaļu

Pārsvarā elektrovilcieni pienāk un atiet uz Rīgu no 32. strupceļa, kā arī daži elektrovilcieni no 33. strupceļa. Ļoti reti (dažas reizes gadā) elektrovilcieni pienāk un atiet no 2. galvenā ceļa. No 1. ceļa atiet un pienāk Dobeles, Liepājas un Rīgas virziena dīzeļvilcieni. 3. ceļu izmantoja Kijivas starptautiskais vilciens, notika Latvijas lokomotīves maiņa pret Lietuvas lokomotīvi un otrādi. Elektrificēts ir 1., 2., 32. un 33. sliežu ceļš.

2015. gada 3. augustā stacijā uzsāka platformu modernizāciju.[17]

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Literatūra labot šo sadaļu

  • T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 47. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «mama.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 6. martā.
  2. «Dzelzceļam Jelgavā aprit 145 gadi; muzejs priecātos par fotogrāfijām». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 5. aprīlī.
  3. Jelgava — viens no nozīmīgākajiem dzelzceļa mezgliem
  4. «Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens». pv.lv. Skatīts: 2022-07-31.
  5. «Ekspozīcija Jelgavā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 6. martā.
  6. «Vilciens Viļņa–Rīga–Viļņa».
  7. «Jelgavas stacija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. decembrī. Skatīts: 2011. gada 6. martā.
  8. «Izmaiņas sarakstā uz 14.,15.,16.08.2012». Arhivēts no oriģināla, laiks: 17.08.2012. Skatīts: 25.08.2012.
  9. Foto: Jelgavā piestāj pirmais vilciens maršrutā 'Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga'
  10. «Jauns vilciens KIJEVA-MINSKA-VIĻŅA-RĪGA». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. janvārī. Skatīts: 2018. gada 5. oktobrī.
  11. Tallinna-Kiievi rongiliin võib tulla augustis (igauniski)
  12. Vilcienu saraksta izmaiņas
  13. Vilcienu saraksts
  14. Dzelzceļa maršrutā Rīga-Liepāja 2019. gada 20. jūlijā (ap plkst. 14.00) norīkots papildus vilciens Rīga-Liepāja, savukārt 2019. gada 21. jūlijā (ap plkst. 01.00) papildus vilciens Liepāja-Rīga (Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.4, 2019. gada 29. martā)
  15. «Jauns maršruts Rīga—Dobele—Rīga». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 29. maijā. Skatīts: 2015. gada 31. maijā.
  16. «Vilciens Viļņa–Rīga–Viļņa».
  17. Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Jelgavas stacijā