Latvijas Kredītbanka
Latvijas Kredītbanka bija 1935. gada 11. aprīlī izveidota Finanšu ministrijas kontrolēta akciju sabiedrība.
Latvijas Kredītbanka strādāja sākotnēji ar 10, tad 20 un vēlāk — 40 miljonus latu lielu pamatkapitālu, tādējādi kļūstot par lielāko banku Latvijā. Par bankas vadītāju iecelts Andrejs Bērziņš. 1935. gada 3. oktobrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka banka turpmāk pārņems visus uzņēmumus, ko valdība un Finanšu ministrija nolems nacionalizēt.[1]
Pēc valdības lēmuma 1935. gadā Kredītbanka pārņēma Latvijas Tirgotāju banku, Lauksaimnieku centrālbanku, Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības savstarpējo kredītbiedrību, II. Liepājas Savstarpējo kredītbiedrību, Rīgas Kredītbanku, Latvijas Privātbanku, Latgales Akciju banku, Rīgas Komercbanku, Rīgas Latviešu tirgotāju savstarpējo kredītbiedrību, Baltijas Savstarpīgo kredītbiedrību, Cēsu Savstarpīgo kredītbiedrību un Latvijas Tirdzniecības un rupniecības banku.[2]
Vēlākajos Ulmaņa režīma gados banka aizvien vairāk kļūst par valdības vēlmju īstenotāju, reorganizējot veselas nozares, veidojot nacionālās akciju sabiedrības, ietekmējot produktu cenas un iesaistoties celtniecībā.
1936. gadā Kredītbanka pārņēma un likvidēja šokolādes ražotāju Th.Riegert, nopirka jau esošo šokolādes ražotāju AS Laima un uzsāka tās ražotnes modernizāciju, samazināja darbinieku skaitu un produkcijas cenas, uzcēla jauno fabrikas ēku Rīgā, Miera ielā.
1937. gadā Kredītbankai pārņemot dzērienu ražotājus Iļģeciems, Tanheizers un Waldschlößchen tiek izveidota AS Aldaris. Alus cenas tiek pazeminātas 1937. gada 13. februāri un 18. jūnijā.
Privātās AS Rīgas vilnas manufaktūra vietā tiek izveidota AS Rīgas vilnas rūpnieks, kas pazemina savas produkcijas cenas par 10 – 20%, spiežot citus ražotājus darīt līdzīgi.
Valdība uzdeva Kredītbankai likvidēt septiņu kokvilnas ražotāju 1930. gadā izveidoto karteli "Latvijas kokvilnas ražojumi", tā vietā izveidojot AS Latvijas kokvilna, kas 1938. gada februārī samazināja savas produkcijas cenas par 10 – 20%.
Kredītbanka nopirka un likvidēja "1. Rīgas apdrošināšanas akciju sabiedrība dib. 1765" un tās vietā izveidoja AS Drošība.
Ulmaņa valdība banku izmantoja arī 1937. gadā uzsākto Finanšu Ministrijas un Kara muzeja ēku celtniecības finansēšanai.
Līdz 1938. gada 1. oktobrim Kredītbanka likvidācijai bija pārņēmusi 175 kooperatīvās sabiedrības; bet līdz 1938. gada 1. janvārim bija pārņemti 22 ražošanas un tirdzniecības uzņēmumus.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas Bankas dibināšana un darbība (1918-1940)[novecojusi saite], bank.lv
- ↑ «Latvian Economic Review: A quarterly review of trade, industry and agriculture, Nr.1 (01.01.1936)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 31.12.2013. Skatīts: 27.12.2013.
- ↑ «Latvian Economic Review: A quarterly review of trade, industry and agriculture, Nr.1 (01.01.1939)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 31.12.2013. Skatīts: 27.12.2013.