Vikipēdija

Vecpilsētas iela (Jelgava)

iela Jelgavā
Šis raksts ir par ielu Jelgavā. Par citām jēdziena Vecpilsētas iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Vecpilsētas iela ir senās Jelgavas Lielās ielas daļa, kas saglabājusies lielā mērā neskarta pēc pilsētas sagraušanas 1944. gadā. Gandrīz visa ielas apbūve šodien ir iekļauta aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 18. gadsimta beigās celtā ēka Vecpilsētas ielā 14 ir uzskatāma par vecāko saglabājušos koka ēku Jelgavā.[1]

Vecpilsētas iela
Vecpilsētas iela
Skats uz Vecpilsētas ielu no krustojuma ar Krišjāņa Barona ielu (2020)
Karte
Pamatinformācija
Pilsēta Jelgava
Atklāta 17. gadsimtā
Vēsturiskie
nosaukumi		 Lielā iela, Staļina iela (1940—1941), Hermaņa Gēringa iela (1941—1944)
Segums bruģis
Vecpilsētas iela Vikikrātuvē

Kopš 2013. gada ielā 12. septembrī katru gadu notiek Vecpilsētas ielas svētki.[2]

Vēsture

labot šo sadaļu
 
Vecpilsētas iela kā Lielās ielas (Grosse Strasse) nobeigums 1917. gada kartē.

Tagadējā Vecpilsētas iela ir senās Lielās ielas (vācu: Grosse Straße) nobeigums pie Dobeles vārtiem, tā atrodama jau 17. gadsimta Jelgavas kartēs. Pēc Ulmaņa apvērsuma Lielā iela bija pārdēvēta par Vadoņa ielu, pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 2. augustā par Staļina ielu, 1941. gada 14. jūlijā par Hermaņa Gēringa ielu (Hermann-Göring-Straße).

Pēc Otrā pasaules kara Lielo ielu iztaisnoja un 1960. gada 6. aprīlī pārdēvēja par Ļeņina prospektu,[3] bet ielas noslēguma posmam saglabāja Lielās ielas nosaukumu.

Trešās Atmodas laikā Jelgavas Tautas deputātu padome ielai 1990. gada 26. aprīlī piešķīra Vecpilsētas ielas nosaukumu.[4]

2007. gada 3. marta naktī Vecpilsētas ielā 13 izcēlās ugunsgrēks, kurā vienā no mājas dzīvokļiem gāja bojā divi cilvēki. Daļēji nodegušo māju atzina par nojaucamu,[5] bet ugunsgrēka izraisītājam piesprieda 30 mēnešu cietumsodu.[6]

2008. gadā Jelgavas pašvaldības būvinspekcijas uzskaitē par bīstamiem graustiem atzina četras Vecpilsētas ielas mājas — 2, 10, 13 un 14.[7]

Atjaunošana

labot šo sadaļu

2009. gada oktobrī, īstenojot projektu „Jelgavas vecpilsētas atjaunošana un pielāgošana tūrisma attīstībai”, par 47 027 latu pabeigta Vecpilsētas ielas labiekārtošana, ielas abās pusēs izbruģējot ietvi, ierīkojot sakaru kabeļu cauruļvadu sistēmu un izvietojot 13 laternas.[8] 2008. gada decembrī ielas krustojumā ar Dobeles ielu uzstādīja tēlnieka Ronalda Jaunzema veidoto pieminekli 17. gadsimta pilsētas nocietinājumos bijušajiem Dobeles vārtiem.[9]

2015. gadā Jelgavas dome par 18 000 eiro iegādājās koka ēku Vecpilsētas ielā 14,[10] un 2018. gadā sāka tās restaurāciju ar nolūku tajā un blakus esošajā namā Krišjāņa Barona ielā 50 ierīkot Zemgales Restaurācijas centru.[11] 2018. gada jūlijā Jelgavas dome par 3500 eiro iegādājās arī ēku Vecpilsētas ielā 12.[12] 2021. gada 29. jūlijā māju Vecpilsētas ielā 14 atvēra apmeklētājiem.[13] Par vides pieejamības risinājumiem māja Vecpilsētas ielā 14 Jelgavas pašvaldība saņēma konferences „Iekļaujoša dizaina izaicinājumi pilsētvidē” rīkotāju atzinības rakstu,[14] bet konkursā „Latvijas būvniecības gada balva 2019” — 1. vietu nominācijā „Restaurācija”.[15]

Ievērojamas celtnes

labot šo sadaļu
  •  
    Nami pie krustojuma ar Krišjāņa Barona ielu
  •  
    kafejnīca "Pie Mednieka"
  •  
    Vecpilsētas iela 11
  •  
    Vecpilsētas iela 13
  •  
    Vecpilsētas iela 9
  •  
    Vecpilsētas iela 5
  •  
    Vecpilsētas iela 2
  •  
    Vecpilsētas iela 6
  •  
    Vecpilsētas iela 8
  •  
    Vecpilsētas iela 14

Ielu savienojumi

labot šo sadaļu

Vecpilsētas iela ir savienota ar šādām ielām:

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «FOTO ⟩ Kā no grausta Jelgavā augšāmcēlās koka nams». tvnet.lv. 2021. gada 10. janvāris. Skatīts: 2025. gada 26. aprīlī. Ēka Vecpilsētas ielā 14 ir vecākā saglabājusies koka būve Jelgavā. (...) Restaurācijas projekta gaitā notika dendroloģiskā datēšana, un viens no izvilktajiem gadskaitļiem ir 1790. gads – tātad ēkas būvniecības laiks saistāms vismaz ar 18. gadsimta beigām.
  2. ↑ Inga Karlinska. «Jelgavā svin Vecpilsētas ielas svētkus (FOTO)». Zemgales Ziņas, 2020. gada 12. septembris. Skatīts: 2025. gada 26. aprīlī.
  3. ↑ «Lielā iela sauksies Ļeņina vārdā». Zemgales Komunists (Nr. 56). 1960. gada 8. aprīlis. 1. lpp. Skatīts: 2019. gada 22. aprīlī.
  4. ↑ «Jelgavas ielu atjaunotie un jaunie nosaukumi». Jelgavas Ziņotājs (Nr. 69). 1990. gada 4. maijs. 1. lpp. Skatīts: 2019. gada 22. aprīlī.
  5. ↑ Inga Karlinska. «Nodegušo māju nojauks». Zemgales Ziņas, 2007. gada 21. augusts. Skatīts: 2019. gada 22. aprīlī.
  6. ↑ Inga Karlinska. «Par divu cilvēku nāvi - 30 mēneši cietumā». Zemgales Ziņas, 2007. gada 23. oktobris. Skatīts: 2019. gada 22. aprīlī.
  7. ↑ Inga Karlinska. «Kas atbildēs? Laika zobs?». Zemgales Ziņas, 2008. gada 4. marts. Skatīts: 2019. gada 22. aprīlī.
  8. ↑ Jānis Stundiņš. «Pabeigta Vecpilsētas ielas sakārtošana». Zemgales Ziņas, 2009. gada 15. oktobris. Skatīts: 2019. gada 22. aprīlī.
  9. ↑ Edgars Kupčs. «Uzstāda pirmos vēsturiskās Jelgavas vārtus». Zemgales Ziņas, 2008. gada 22. decembris. Skatīts: 2019. gada 22. martā.
  10. ↑ Sabīne Kirkiže. «Glābs arhitektūras pieminekli». Zemgales Ziņas, 2015. gada 15. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 22. aprīlī.
  11. ↑ «Uzsākti darbi topošajā Zemgales Restaurācijas centrā». Zemgales Ziņas. 2018. gada 28. maijs. Skatīts: 2019. gada 22. aprīlī.
  12. ↑ «Pašvaldība iegādāsies vēl vienu īpašumu Jelgavas vecpilsētā». Zemgales Ziņas. LETA. 2018. gada 3. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 22. aprīlī.
  13. ↑ «Māja Jelgavā, Vecpilsētas 14 atvērta apmeklētājiem». Zemgales Ziņas. LETA. 2021. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2025. gada 26. aprīlī.
  14. ↑ «Jelgava saņem atzinību par iekļaujošas un piekļūstamas vides izveidi Vecpilsētas ielā 14». Zemgales Ziņas. 2021. gada 8. decembris. Skatīts: 2025. gada 26. aprīlī.
  15. ↑ «Būvniecības Gada balva – diviem Jelgavas objektiem». Zemgales Ziņas. 2020. gada 11. marts. Skatīts: 2025. gada 26. aprīlī.


Koordinātas: 56°39′4″N 23°43′10″E / 56.65111°N 23.71944°E / 56.65111; 23.71944

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vecpilsētas_iela_(Jelgava)&oldid=4278651"