Trešās koalīcijas karš (1803—1806)

Trešās koalīcijas karš (franču: Guerre de la troisième coalition; 1803—1806) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju. Trešajā koalīcijā pret Napoleona vadīto armiju 1803. gadā iesaistījās Apvienotā Karaliste, Svētā Romas impērija (no 1804. gada Austrijas Impērija), Krievijas Impērija, Neapoles karaliste, Sicīlijas karaliste un Zviedrijas karaliste.

Franču pusē karoja tās vasaļvalstis Batāvijas Republika, Itālijas karaliste un Etrūrijas karaliste, kā arī Bavārija, Virtemberga un Spānija. Prūsijas Karaliste saglabāja neitralitāti.

No 1803. līdz 1805. gadam apmēram 200 000 karavīru liela Francijas Okeāna krasta armija (Armée des côtes de l'Océan) gatavojās iebrukumam Anglijā pāri Lamanšam. 1805. gada 11. aprīlī Apvienotā Karaliste un Krievijas Impērija noslēdza vienošanos par militāru sadarbību, kurai pievienojās arī Zviedrija, 9. augustā arī Austrijas Impērija.

1805. gada 23. septembrī Francija pieteica karu Austrijai, 25. septembrī tās armija šķērsoja Reinas upi un Ulmas kaujā sakāva Austrijas armiju.

Pēc tam, kad Francijas armija Austerlicas kaujā 2. decembrī sakāva apvienotās Austrijas un Krievijas armijas, Austrijas Impērijas ķeizars 1806. gadā parakstīja Presburgas miera līgumu ar Franciju.

Trafalgaras kauja

Pamatraksts: Trafalgaras kauja

21. oktobrī britu flote sakāva apvienoto franču un spāņu floti kaujā pie Trafalgāras un padarīja neiespējamu Francijas armijas iebrukumu Lielbritānijā. Francijas flote nekad neatguvās no šīs sakāves, zaudējot pārākumu jūrā angļu flotei.

Austerlicas kauja

Pamatraksts: Austerlicas kauja

Napoleons bez nopietnas pretestības ieņēma Vīni 1805. gada 13. novembrī. Armijā ieradās Krievijas imperators Aleksandrs I un Austrijas imperators Francis II. Pēc Aleksandra I uzstājības Kutuzova armija pārtrauca atkāpšanos, iesaistījās kaujā ar frančiem pie Austerlicas, kurā cieta smagu sakāvi un nekārtībā atkāpās.

Trešās koalīcijas kara zaudējumu statistika

Valsts	Iedzīvotāju skaits (1805. gads)	Karaspēks, cilvēki	nogalinātie karavīri, ievainotie un pazudušu bez vēsts	Gūstā kritušie karavīri
Krievijas Impērija	39 040 300	280 000^[1]	25 000	25 000
Austrijas Impērija	20 800 000	340 000^[2]	20 000	70 000
Koalīcijā kopā	59 840 300	620 000	45 000	95 000
Francija	28 920 000	200 000	37 000^[3]	5000
Kopā visas armijas	88 760 600	970 000	82 000	100 000