Trešās koalīcijas karš (1803—1806)

Trešās koalīcijas karš (franču: Guerre de la troisième coalition; 1803—1806) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju. Trešajā koalīcijā pret Napoleona vadīto armiju 1803. gadā iesaistījās Apvienotā Karaliste, Svētā Romas impērija (no 1804. gada Austrijas Impērija), Krievijas Impērija, Neapoles Karaliste, Sicīlijas Karaliste un Zviedrijas Karaliste.

Napoleons pēc uzvarētās Austerlicas kaujas (F. Žerārs, 1810)
Karadarbības skartās valstis Eiropā (1803)

Franču pusē karoja tās vasaļvalstis Batāvijas Republika, Itālijas Karaliste un Etrūrijas Karaliste, kā arī Bavārija, Virtemberga un Spānija. Prūsijas Karaliste saglabāja neitralitāti.

No 1803. līdz 1805. gadam apmēram 200 000 karavīru liela Francijas Okeāna krasta armija (Armée des côtes de l'Océan) gatavojās iebrukumam Anglijā pāri Lamanšam. 1805. gada 11. aprīlī Apvienotā Karaliste un Krievijas Impērija noslēdza vienošanos par militāru sadarbību, kurai pievienojās arī Zviedrija, 9. augustā arī Austrijas Impērija.

1805. gada 23. septembrī Francija pieteica karu Austrijai, 25. septembrī tās armija šķērsoja Reinas upi un Ulmas kaujā sakāva Austrijas armiju.

Pēc tam, kad Francijas armija Austerlicas kaujā 2. decembrī sakāva apvienotās Austrijas un Krievijas armijas, Austrijas Impērijas ķeizars 1806. gadā parakstīja Presburgas miera līgumu ar Franciju.

Trafalgaras kauja

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Trafalgaras kauja

21. oktobrī britu flote sakāva apvienoto franču un spāņu floti kaujā pie Trafalgāras un padarīja neiespējamu Francijas armijas iebrukumu Lielbritānijā. Francijas flote nekad neatguvās no šīs sakāves, zaudējot pārākumu jūrā angļu flotei.

Austerlicas kauja

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Austerlicas kauja

Napoleons bez nopietnas pretestības ieņēma Vīni 1805. gada 13. novembrī. Armijā ieradās Krievijas imperators Aleksandrs I un Austrijas imperators Francis II. Pēc Aleksandra I uzstājības Kutuzova armija pārtrauca atkāpšanos, iesaistījās kaujā ar frančiem pie Austerlicas, kurā cieta smagu sakāvi un nekārtībā atkāpās.

Trešās koalīcijas kara zaudējumu statistika

labot šo sadaļu
Valsts Iedzīvotāju skaits

(1805. gads)

Karaspēks,

cilvēki

nogalinātie karavīri,

ievainotie un pazudušu bez vēsts

Gūstā kritušie karavīri
Krievijas Impērija 39 040 300 280 000[1] 25 000 25 000
Austrijas Impērija 20 800 000 340 000[2] 20 000 70 000
Koalīcijā kopā 59 840 300 620 000 45 000 95 000
Francija 28 920 000 200 000 37 000[3] 5000
Kopā visas armijas 88 760 600 970 000 82 000 100 000
  • Bodart G. Losses of life in modern wars. Austria-Hungary; France. — London., 1916., p. 132
  1. no tiem 180 000 piedalījās karā
  2. no tiem 250 000 piedalījās karā
  3. no tiem 8000 nogalināti un 29 000 ievainoti

Ārējās saites

labot šo sadaļu