Jūliuss Dērings

Jūliuss Dērings (vācu: Julius Döring; 1818. gada 31. augusts1898. gada 26. septembris) bija ievērojams vācbaltu gleznotājs un kultūras darbinieks, kas apvienoja vēlīnā romantisma tradīciju ar 19.gs. dokumentējošo reālismu. Kurzemes Provinces muzeja bibliotekārs (1860—1893), nodarbojies ar Kurzemes mākslas vēstures materiālu vākšanu un apzināšanu.

Jūliuss Dērings
Julius Döring
Jūliuss Dērings
Personīgā informācija
Dzimis 1818. gada 31. augustā
Drēzdene, Saksijas karaliste,
(tagad Karogs: Vācija Vācija).
Miris 1898. gada 26. septembrī (80 gadi)
Jelgava, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācietis

BiogrāfijaLabot

Dzimis 1818. gada 31. augustā Drēzdenē, Vācijā. Studēja Drēzdenes mākslas akadēmijā pie E. Bendemaņa (1838), studiju gados sāka darināt portretus. 1844. gadā viņš ceļoja pa Dienvidvāciju un Ziemeļitāliju, zīmējot tautastērpus zīmējumus dzejnieka E. Dullera izdevumam "Vācu tautas vēsture" (Geschichte des deutschen Volks). 1845. gadā viņu uzaicināja strādāt par zīmēšanas skolotāju Jelgavas ģimnāzijā, līdztekus viņš pasniedza arī privātstundas, aktīvi nodarbojās ar portretu darināšanu un baznīcu altārgleznu gleznošanu. 1852. gadā apceļoja Vāciju, Itāliju un Franciju.

Dērings ilgstoši bija Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedrs, no 1860. gada darbojās kā bibliotekārs Kurzemes Provinces muzejā, kur apzināja kultūrvēsturiskos materiālus. Interesējās par jaunāko literatūru un pārvaldīja franču un itāļu valodas.

1863. gadā arheologiski izpētīja Bīlavu un Birznieku Velna laivas. 1885. un 1889. gadā devās ceļojumā uz Grieķiju un Palestīnu, miris 1898. gada 26. septembrī.

MākslaLabot

Jūliusa Dēringa galvenais mākslas žanrs bija portreti. Viņa darināto portretu kopskaits sasniedz tūkstoti no kuriem gan saglabājušies tikai nedaudzi. Portretu pasūtījumi nāca visbiežāk no muižnieku un pilsoniskajām aprindām.

Otrs plašākais Dēringa žanrs bija altārgleznas, kuru vairums ir saglabājušās. Tēmu risinājums ir konvencionāls un tradicionāls. Dērings tiešāk vai netiešāk seko aprobētiem un arī slaveniem paraugiem. Vairāki gandrīz identiski kompozīciju atkārtojumi (Iecavas, Jelgavas, Salas,[1] Saukas, Bauskas baznīcās) liecina par tipveida produkciju.

Pazīstamākās gleznasLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot