Kristaps Frickauss

Kristaps Frickauss (1883—1964) bija latviešu virsnieks, karojis Pirmajā pasaules karā un Krievijas pilsoņu karā. Jelgavas pilsētas vecākais (1938-1940, 1941-1944).

Kristaps Frickauss
Kristaps Frickauss
Personīgā informācija
Dzimis 1883. gada 19. decembrī
Briņķu pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1964. gada 8. aprīlī (80 gadi)
Jelgava, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Pulkvezleitnants.gif
pulkvedis
Dienesta laiks 1904—1938
Valsts Krievijas impērija (1904.—1917.), Latvija (1920.—1938.)
Struktūra sauszemes armija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš
Izglītība Viļņas kara skola

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1883. gada 19. decembrī Briņķu pagasta (tagad Nīkrāces pagasta) "Putnos" zemnieka ģimenē. Mācījās Briņķu pagasta skolā un Aizputes pilsētas skolā, tad Viļņas junkuru skolā (1904-1907). Dienēja Krievijas impērijas 110. kājnieku pulkā Kauņā, paaugstināts par poručiku (1910).

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā Frickauss komandēja rotu Pirmajā Mazūrijas ezeru kaujā, oktobrī viņu paaugstināja par štābkapteini. 1916. gadā viņš bija Krievijas impērijas 2. armijas štāba virsnieks, 1917. gadā 60. veseļojošos karavīru komandas priekšnieks. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas viņu 1918. gada aprīlī atvaļināja no karadienesta. Krievijas pilsoņu kara laikā Frickauss 1918. gada novembrī iestājās Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā, bija l. Melitopoles pulka virsnieks, 4. divīzijas intendantūras pārvaldnieks Krimas korpusa intendanta pārvaldē.

1920. gada vasarā kapteinis Frickauss atgriezās dzimtenē un 1920. gada septembrī uzsāka dienestu Latvijas armijā, bija Kara skolas saimniecības daļas priekšnieks, no 1921. gada janvāra Kājnieku nodaļas priekšnieks. 1921. gada martā viņu paaugstināja par pulkvedi-leitnantu un iecēla par 7. Siguldas kājnieku pulka komandieri, vēlāk paaugstināja par pulkvedi (1924). 1929. gadā pulkvedis Frickauss beidza Kara akadēmiskos 8 mēnešu kursus un 1935. gadā tika iecelts par Armijas štāba Administratīvās daļas (no 1936. gada Ierindas daļas) priekšnieku.

1938. gadā viņu atvaļināja no karadienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu un 1. septembrī iecēla par Jelgavas pilsētas vecāko. Viņš bija arī Latvijas pilsētu savienības valdes loceklis, Jelgavas teātra padomes un Jelgavas pilsētas palīdzības komitejas priekšsēdētājs un Jelgavas Latviešu biedrības runas vīrs. Vecākā amatā viņš nostrādāja līdz 1944. gadam, izņemot pirmās padomju okupācijas gadu. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, tomēr 1945. gadā atgriezās Latvijā. Tā paša gada novembrī viņu apcietināja un 1946. gada martā piesprieda 10 gadus ieslodzījumā Mordovijas soda nometnēs. 1956. gadā viņš atgriezās Latvijā, dzīvoja Jelgavā, strādādams dārzkopības un biškopības nozarē.

Miris 1964. gada 8. aprīlī Jelgavā. apbedīts Rīgas Meža kapos.[1]

ApbalvojumiLabot

AtsaucesLabot