Vikipēdija

Kārlis Kristians Jozefs

Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Kārlis fon Vetings[1] un Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758. gada 5. jūlija līdz 1763. gada 21. februārim Kurzemes hercogs.

Kārlis Kristians Jozefs
Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen
Kurzemes un Zemgales hercogs
Amatā
1758. gada 5. jūlijā — 1763. gada 21. februārī
Priekštecis Ludvigs Ernests
Pēctecis Ernsts Johans Bīrons
Dzimšanas dati 1733. gada 13. jūlijā
Drēzdene, Saksija
(mūsdienās Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1796. gada 16. jūnijā
Drēzdene, Saksija
(mūsdienās Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Marienšternas klosteris, Mīlberga, Vācija
Tēvs Augusts III Frīdrihs
Māte Marija Jozefa no Austrijas
Bērni Marija Kristīne no Saksijas
Reliģija katolicisms

Biogrāfija

labot šo sadaļu
 
Atjaunotā Kurzemnieku pils (Kurländer Palais) Drēzdenē mūsdienās.
 
Hercoga Kārļa Kristiana Jozefa attēls uz 1762. gadā Jelgavā kaltā sudraba sešgraša monētas. Apliecoši uzraksti: D.G.CAROL.P.R.P.ET S.IN L.CVR.ET S.DVX (Polijas un Saksijas princis, Kurzemes un Zemgales hercogs Kārlis) un MON.ARG.DVC.CVRLAND.1762 (VI) (1762. gada Kurzemes hercogistes VI (grašu) sudraba monēta).

Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka Augusta III Frīdriha un viņa sievas Marijas dēls.

Tā kā Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons ar ģimeni jau 18 gadus atradās apcietinājumā Krievijas impērijā un hercogisti pārvaldīja muižnieku padome, Septiņgadu kara (1757-1763) pirmajā posmā 1758. gada 16. novembrī karalis Augusts III parakstīja diplomu par investūru uz Kurzemes un Zemgales hercoga troni savam dēlam, Saksijas princim Karlam Kristianam Jozefam, kurš ieradās hercogistē nākamā gada 12. februārī.

Ieradies Jelgavā, Kārlis faktiski apstiprināja jau esošo muižnieku varu. Vienlaikus viņš centās pastiprināt valsts un savu hercoga muižu saimniecību, uzdodot meklēt jaunas rūdu iegulas. Atradās dzelzs un pat nelielas sudraba atradnes.[2]

1762. gada 22. augustā Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II atdeva Ernstam Johanam Bīronam tiesības uz viņa Kurzemes hercogisti, taču hercogs Kārlis atteicās atdot hercogisti Bīroniem. Tikai pēc pusgada, 1763. gada 23. aprīlī divvaldība beidzās — Bīrona atvesto Krievijas kareivju bloķētajā pilī neizturējis, Kārlis atstāja Mītavu.

Kārlis Kristians Jozefs bija Drēzdenes brīvmūrnieku ložas "Pie trim zobeniem" brālis, Striktās Observances sistēmas protektors Saksijā (1772).[3] 1774. gadā princis Kārlis Drēzdenē nopirka bijušo ložas namu un nosauca to par Kurzemnieku pili (Kurländer Palais), kas tika uzskatīta par skaistāko un elegantāko namu pilsētā.[4]

Valdnieka tituls

labot šo sadaļu

Kādu 1759. gada dokumentu Kārlis Kristians Jozefs parakstīja ar titulu: "No Dieva žēlastības mēs, Kārlis, Polijas un Lietuvas u.c. karaliskais princis, Saksijas u.c., arī Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā." (vāciski: Von Gottes Gnaden, Wir Karl, Königl. Printz von Pohlen und Littauen &c. Hertzog zu Sachsen &c. auch in Lieffland zu Curland und Semgallen ) [5].

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «- BIS Alise Publiskais katalogs.». talsi.biblioteka.lv. Skatīts: 2024-07-23.
  2. ↑ Kurzemes-Zemgales hercogistes 7 brīnumi. Jumava, Rīga. 10. lpp. ISBN 978-9984-38-523-5.
  3. ↑ Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.
  4. ↑ Das Kurländer Palais Arhivēts 2016. gada 11. janvārī, Wayback Machine vietnē. (vāciski)
  5. ↑ Kurzemes un Zemgales valdnieku tituli

Ārējās saites

labot šo sadaļu


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ludvigs Ernests 		Kurzemes hercogs
1758.-1763. 		Pēctecis:
Ernsts Johans Bīrons
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kārlis_Kristians_Jozefs&oldid=4094233"