Dienvidšetlendas salas (angļu: South Shetland Islands, spāņu: Islas Shetland del Sur) ir salu arhipelāgs Antarktikā. Izvietojies ziemeļos no Antarktīdas pussalas, no kuras to atdala līdz 100 km platais Brensfīlda šaurums, bet no Dienvidamerikas — ap 800 km platais Dreika šaurums. Salas atrodas Antarktikas Līguma areālā, bet tās iekļautas triju valstu — Apvienotās Karalistes, Argentīnas un Čīles teritoriālajās pretenzijās. Arhipelāgs ir visblīvāk apdzīvotā teritorija Antarktikā — uz tā salām izvietojušās 13 valstu 17 polārstacijas, no kurām 11 darbojas visu gadu.

Dienvidšetlendas salas
Dienvidšetlendas salas
Piemineklis Luisam Pardo Elefantas salas piekrastē
Dienvidšetlendas salas (Antarktīda)
Dienvidšetlendas salas
Dienvidšetlendas salas
Ģeogrāfija
Izvietojums Antarktika
Koordinātas 62°0′0″S 58°0′0″W / 62.00000°S 58.00000°W / -62.00000; -58.00000Koordinātas: 62°0′0″S 58°0′0″W / 62.00000°S 58.00000°W / -62.00000; -58.00000
Galvenās salas Karaļa Džordža sala, Livingstona sala, Elefanta
Platība 4700 km²
Garums 530 km
Augstākais kalns Fostera kalns
2105 m
Administrācija
Karogs: Antarktika Antarktika
Pretenzija Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda,
Čīles Antarktiskā teritorija
Dienvidšetlendas salas Vikikrātuvē
Dienvidešetlendas salu karte.

Arhipelāgs ir zemūdens Skotijas grēdas viena no virsūdens daļām, izstiepts 530 km garumā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā un sastāv no divām salu grupām. Galvenā salu grupa izvietojusies iepretī Triniti pussalai un Danko krastam un tajā ietilpst arhipelāga lielākās Karaļa Džordža sala un Livingstona sala, kā arī vairākas mazākas salas. 150 km uz ziemeļaustrumiem no Karaļa Džordža salas atrodas arhipelāga trešā lielākā sala — Elefanta, kā arī vairākas mazākas salas (Piloto Pardo salas). Starp Karaļa Džordža salu un Piloto Pardo salām izvietojusies nelielā Bridžmena sala.

Salas ir magmatiskas izcelsmes un veidojušās laika periodā no juras līdz agrīnajam kvartāram.[1] Salas lielākoties ir ar kalnainu reljefu, augstākā virsotne ir 2105 m augstais Fostera kalns Smita salā arhipelāga dienvidrietumos. Disepšenas sala ir aktīvs vulkāns, kura pēdējais izvirdums bija 1969. gadā. Lielāko salu 80—90% virsmas klāj ledāji, mazākās lielākoties ir no pastāvīga ledus brīvas klintis. Arhipelāga 11 galvenās salas ir:

Sala Platība (km²)[2]
Karaļa Džordža sala 1383,8
Livingstona sala 973,5
Elefanta 557,9
Smita sala 205,7
Nelsona sala 192,1
Roberta sala 185,8
Lovailenda 181,2
Griničas sala 173,8
Klerensas sala 161,6
Snova 154,2
Disepšena 136,9

Arhipelāgs izvietojies aukstajās jūrās uz dienvidiem no Antarktiskās konverģences un pieder pie Skotijas jūras tundras ekoreģiona. Salās ir tundrai raksturīgā veģetācija: sūnas, ķērpji, aļģes. Salās un apkārtējos ūdeņos bagātīga jūrasputnu, pingvīnu un roņu populācija.

Klimats salās cauru gadu ir auksts un mitrs ar spēcīgu rietumu vēju. Astoņus mēnešus gadā no aprīļa līdz novembrim vidējā temperatūra ir zem 0 °C. Vidējā vasaras temperatūra ir ap 1,5 °C, ziemas — ap -5 °C.[3]

Tiek uzskatīts, ka pirmais kuģotājs, kurš ieraudzījis Dienvidšetlendas salas, ir holandietis Dirks Gerrics Pomps, kurš ar savu kuģi Blijde Boodschap 1599. gadā vētras laikā tika aiznests tālu uz dienvidiem, kur pie 64° paralēles redzējis klinšainus krastus. 1603. gadā spāņu kuģotāju Gabrielu de Kastilju Peru vicekaralistes vicekaralis norīkoja trīs kuģu eskadras vadībā, lai apkarotu holandiešu pirātus Čīles dienvidu piekrastes jūrās. Kuģojuma laikā arī de Kastilja sasniedza 64° dienvidu paralēli, kur redzējis līdz tam nezināmas salas.

 
Elefantas sala; d'Irvila 1838. gada ekspedīcijas zīmējums

Britu kapteinis Viljams Smits ar kuģi Williams 1819. gadā ceļā no Buenosairesas uz Valparaiso apkuģoja Hornas ragu un ceļavēja meklējumos novirzījās pārāk tālu uz dienvidiem, kur 19. februārī 62° dienvidu platumā un 60° rietumu garumā ieraudzīja līdz tam nezināmu zemi (Livingstona salas ziemeļaustrumu galu), bet krastā tur neizkāpa. Pēc atgriešanās flotes iestādes nenoticēja viņa atklājumam un tajā pašā gadā viņš atgriezās dienvidos un 16. oktobrī izkāpa krastā lielākajā no salām, ko nosauca par godu tā laika Lielbritānijas karalim Džordžam III. Visu arhipelāgu Smits nodēvēja par Jauno Dienvidu Britāniju (New South Britain)[4] un pasludināja to par Britu īpašumu. Vēlāk arhipelāgu pārdēvēja par Dienvidu Šetlendas salām par godu Šetlendas salām Skotijas ziemeļos, kas atrodas tādos pat platuma grādos ziemeļu puslodē. Nākamā gada sākumā Britu Kara flote nofraktēja Smita kuģi un ekspedīcija Edvarda Brensfīlda vadībā izpētīja jaunatklāto arhipelāgu, vienlaicīgi atklājot arī Antarktīdas pussalas piekrasti.

 
Vaļu tauku rezervuāri Disepšenas salā

Salu atklāšana izraisīja lielu interesi amerikāņu un britu roņu medniekiem. Pirmais roņu mednieku kuģis bija britu tirgotāju Buenosairesā nofraktētā briga Espirito Santo, kas 1819. gada Ziemassvētku dienā piestāja Ragidas salā un atkārtoti salas pasludināja par britu karaļa īpašumu. Britu kuģim sekoja amerikāņu briga Hersilia kapteiņa Džeimsa Šefīlda vadībā, uz kuras par otro palīgu kalpoja Natenjels Pālmers.

1821. gada janvārī, ekspedīcijas otrajā vasarā, Antarktikā atgriezās krievu Fabiāna Belinshauzena un Mihaila Lazareva ekspedīcija, kas, nezinot par Smita ekspedīciju, no jauna atklāja un atzīmēja kartē Dienvidšetlendu salas, dodot tām Krievijas pilsētu un ar tās floti saistītu cilvēku vārdus.

1820./1821. gada vasaras beigās 11 britu jūrnieki no kuģa Lord Melville nespēja laikus pamest Karaļa Džordža salu un tādējādi kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas pārziemojuši Antarktikā un tika veiksmīgi izglābti nākamās sezonas sākumā.

Intensīvu roņu medību rezultātā to populācija arhipelāgā līdz 19. gadsimta beigām tika gandrīz pilnībā iznīcināta un medības kļuva komerciāli neizdevīgas. 20. gadsimta sākumā aizsākās vaļu medību periods. 1906. gada 27. janvārī Karaļa Džordža salas Admiralitātes līcī ieradās norvēģu kuģu magnāta Kristena Kristensena vaļu mednieku flotile ar kuģiem Admiralen, Hanken and Ønun, kas tur ierīkoja atbalsta bāzi. Līdzīga bāze tika ierīkota Disepšenas salā. 1906., 1907., 1908. un 1909. gadā Dienvidšetlendas salu apkaimē tika nomedīti attiecīgi 183, 791, 930 un 1743 vaļi. Intensīvas vaļu medības turpinājās līdz Lielajai depresijai, kad zemā vaļu produktu pieprasījuma dēļ tās kļuva nerentablas.[5]

1908. gadā Apvienotā Karaliste pasludināja suverenitāti pār Dienvidšetlendas salām, kopā ar Dienvidorkneju salām un Greiema Zemi administratīvi tās pakļaujot Folklenda Salu kolonijai kā atkarīgās teritorijas (dependencies). 1940. gada 6. novembrī Čīles valdība izsludināja dekrētu par teritoriālajām pretenzijām Antarktikā, nosakot to robežas, kurās iekļautas arī Dienvidšetlendas salas. 1942. gadā Argentīna formāli deklarēja savu jau agrāk izteikto pretenziju robežas, arhipelāgu iekļaujot arī savā sektorā. 1961. gadā 12 valstis, tajā skaitā Apvienotā Karaliste, Argentīna un Čīle, parakstīja Antarktikas Līgumu, kas iesaldēja visas teritoriālās pretenzijas Antarktikā.

Polārstacijas

labot šo sadaļu

Vaļu medību periodā Dienvidšetlendas salās, atšķirībā no Dienviddžordžijas salas, netika izveidotas pastāvīgas apdzīvotās vietas. Pirmā pastāvīgā apmetne arhipelāgā tika izveidota operācijas Tabarin laikā 1944. gada 3. februārī, kad Disepšenas salā bijušās norvēģu vaļu mednieku bāzes ēkās tika ierīkota Bāze B (vēlākā Disepšenailenda; iznīcināta 1967. gada vulkāna izvirdumā).

Nosaukums Valsts Sala Statuss Darbības gadi
Admiraltibeja   Apvienotā Karaliste Karaļa Džordža sala slēgta 1947—1961
Akademija   Bulgārija Livingstona sala lauka nometne 2004—
Arctovski   Polija Karaļa Džordža sala vissezonas 1977—
Artigasa   Urugvaja Karaļa Džordža sala vissezonas 1984—
Arturoprata   Čīle Griničas sala vissezonas 1947—
Baiersa[6]   Spānija Livingstona sala lauka nometne 2001—
Belinshauzena   Krievija Karaļa Džordža sala vissezonas 1968—
Čančena   Ķīna Karaļa Džordža sala vissezonas 1985—
Desepsjona   Argentīna Disepšena vasaras 1948—
Disepšenailenda   Apvienotā Karaliste Disepšena slēgta 1944—1969
Eduardofreja   Čīle Karaļa Džordža sala vissezonas 1969—
Ekonelsona privāta Nelsona sala vissezonas 1988—
Gabrjela de Kastilja   Spānija Disepšena vasaras 1989—
Giljermomanna   Čīle Livingstona sala vasaras 1990—
Huankarlosa I   Spānija Livingstona sala vasaras 1988—
Hulioeskudero   Čīle Karaļa Džordža sala vissezonas 1994—
Kamara   Argentīna Hāfmūna vasaras 1953—
Karlīni   Argentīna Karaļa Džordža sala vissezonas 1953—
Keipširefa   ASV Livingstona sala lauka nometne 1996—
Komandanteferrasa   Brazīlija Karaļa Džordža sala vissezonas 1984—
Livingstona   Argentīna Livingstona sala lauka nometne 1957—
Luisrisopatrona   Čīle Roberta sala vasaras 1949—
Mačupikču   Peru Karaļa Džordža sala vasaras 1989—
Maldonado   Ekvadora Griničas sala vasaras 1990—
Pīterlenī[7]   ASV Karaļa Džordža sala lauka nometne 1998—
Presidente Pedro Agirre Serda   Čīle Disepšena slēgta 1955—1967
Sedžona   Korejas Republika Karaļa Džordža sala vissezonas 1988—
Sveti Klimenta Ohridski   Bulgārija Livingstona sala vasaras 1988—
  1. The Geology of South Shetland Islands
  2. «UNEP islands». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. maijā. Skatīts: 2013. gada 10. februārī.
  3. GHCN Climate data, GISS data publications, period 1978-2007
  4. SCAR Composite Gazetteer
  5. The past and present of King George Island[novecojusi saite]
  6. La Península Byers
  7. USA Sommerstationen[novecojusi saite]

Ārējās saites

labot šo sadaļu