Dienvidšetlendas salas
Dienvidšetlendas salas (angļu: South Shetland Islands, spāņu: Islas Shetland del Sur) ir salu arhipelāgs Antarktikā. Izvietojies ziemeļos no Antarktīdas pussalas, no kuras to atdala līdz 100 km platais Brensfīlda šaurums, bet no Dienvidamerikas — ap 800 km platais Dreika šaurums. Salas atrodas Antarktikas Līguma areālā, bet tās iekļautas triju valstu — Apvienotās Karalistes, Argentīnas un Čīles teritoriālajās pretenzijās. Arhipelāgs ir visblīvāk apdzīvotā teritorija Antarktikā — uz tā salām izvietojušās 13 valstu 17 polārstacijas, no kurām 11 darbojas visu gadu.
| Dienvidšetlendas salas | |
|---|---|
.jpg) Piemineklis Luisam Pardo Elefantas salas piekrastē | |
  Dienvidšetlendas salas | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Antarktika |
| Koordinātas | 62°0′0″S 58°0′0″W / 62.00000°S 58.00000°WKoordinātas: 62°0′0″S 58°0′0″W / 62.00000°S 58.00000°W |
| Galvenās salas | Karaļa Džordža sala, Livingstona sala, Elefanta |
| Platība | 4700 km² |
| Garums | 530 km |
| Augstākais kalns |
Fostera kalns 2105 m |
| Administrācija | |
.svg){kind=small} Antarktika | |
| Pretenzija |
Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija |
 Dienvidšetlendas salas Vikikrātuvē | |
Daba
labot šo sadaļuArhipelāgs ir zemūdens Skotijas grēdas viena no virsūdens daļām, izstiepts 530 km garumā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā un sastāv no divām salu grupām. Galvenā salu grupa izvietojusies iepretī Triniti pussalai un Danko krastam un tajā ietilpst arhipelāga lielākās Karaļa Džordža sala un Livingstona sala, kā arī vairākas mazākas salas. 150 km uz ziemeļaustrumiem no Karaļa Džordža salas atrodas arhipelāga trešā lielākā sala — Elefanta, kā arī vairākas mazākas salas (Piloto Pardo salas). Starp Karaļa Džordža salu un Piloto Pardo salām izvietojusies nelielā Bridžmena sala.
Salas ir magmatiskas izcelsmes un veidojušās laika periodā no juras līdz agrīnajam kvartāram.[1] Salas lielākoties ir ar kalnainu reljefu, augstākā virsotne ir 2105 m augstais Fostera kalns Smita salā arhipelāga dienvidrietumos. Disepšenas sala ir aktīvs vulkāns, kura pēdējais izvirdums bija 1969. gadā. Lielāko salu 80—90% virsmas klāj ledāji, mazākās lielākoties ir no pastāvīga ledus brīvas klintis. Arhipelāga 11 galvenās salas ir:
| Sala | Platība (km²)[2] |
|---|---|
| Karaļa Džordža sala | 1383,8 |
| Livingstona sala | 973,5 |
| Elefanta | 557,9 |
| Smita sala | 205,7 |
| Nelsona sala | 192,1 |
| Roberta sala | 185,8 |
| Lovailenda | 181,2 |
| Griničas sala | 173,8 |
| Klerensas sala | 161,6 |
| Snova | 154,2 |
| Disepšena | 136,9 |
Arhipelāgs izvietojies aukstajās jūrās uz dienvidiem no Antarktiskās konverģences un pieder pie Skotijas jūras tundras ekoreģiona. Salās ir tundrai raksturīgā veģetācija: sūnas, ķērpji, aļģes. Salās un apkārtējos ūdeņos bagātīga jūrasputnu, pingvīnu un roņu populācija.
Klimats salās cauru gadu ir auksts un mitrs ar spēcīgu rietumu vēju. Astoņus mēnešus gadā no aprīļa līdz novembrim vidējā temperatūra ir zem 0 °C. Vidējā vasaras temperatūra ir ap 1,5 °C, ziemas — ap -5 °C.[3]
Vēsture
labot šo sadaļuTiek uzskatīts, ka pirmais kuģotājs, kurš ieraudzījis Dienvidšetlendas salas, ir holandietis Dirks Gerrics Pomps, kurš ar savu kuģi Blijde Boodschap 1599. gadā vētras laikā tika aiznests tālu uz dienvidiem, kur pie 64° paralēles redzējis klinšainus krastus. 1603. gadā spāņu kuģotāju Gabrielu de Kastilju Peru vicekaralistes vicekaralis norīkoja trīs kuģu eskadras vadībā, lai apkarotu holandiešu pirātus Čīles dienvidu piekrastes jūrās. Kuģojuma laikā arī de Kastilja sasniedza 64° dienvidu paralēli, kur redzējis līdz tam nezināmas salas.
Britu kapteinis Viljams Smits ar kuģi Williams 1819. gadā ceļā no Buenosairesas uz Valparaiso apkuģoja Hornas ragu un ceļavēja meklējumos novirzījās pārāk tālu uz dienvidiem, kur 19. februārī 62° dienvidu platumā un 60° rietumu garumā ieraudzīja līdz tam nezināmu zemi (Livingstona salas ziemeļaustrumu galu), bet krastā tur neizkāpa. Pēc atgriešanās flotes iestādes nenoticēja viņa atklājumam un tajā pašā gadā viņš atgriezās dienvidos un 16. oktobrī izkāpa krastā lielākajā no salām, ko nosauca par godu tā laika Lielbritānijas karalim Džordžam III. Visu arhipelāgu Smits nodēvēja par Jauno Dienvidu Britāniju (New South Britain)[4] un pasludināja to par Britu īpašumu. Vēlāk arhipelāgu pārdēvēja par Dienvidu Šetlendas salām par godu Šetlendas salām Skotijas ziemeļos, kas atrodas tādos pat platuma grādos ziemeļu puslodē. Nākamā gada sākumā Britu Kara flote nofraktēja Smita kuģi un ekspedīcija Edvarda Brensfīlda vadībā izpētīja jaunatklāto arhipelāgu, vienlaicīgi atklājot arī Antarktīdas pussalas piekrasti.
.jpg)
Salu atklāšana izraisīja lielu interesi amerikāņu un britu roņu medniekiem. Pirmais roņu mednieku kuģis bija britu tirgotāju Buenosairesā nofraktētā briga Espirito Santo, kas 1819. gada Ziemassvētku dienā piestāja Ragidas salā un atkārtoti salas pasludināja par britu karaļa īpašumu. Britu kuģim sekoja amerikāņu briga Hersilia kapteiņa Džeimsa Šefīlda vadībā, uz kuras par otro palīgu kalpoja Natenjels Pālmers.
1821. gada janvārī, ekspedīcijas otrajā vasarā, Antarktikā atgriezās krievu Fabiāna Belinshauzena un Mihaila Lazareva ekspedīcija, kas, nezinot par Smita ekspedīciju, no jauna atklāja un atzīmēja kartē Dienvidšetlendu salas, dodot tām Krievijas pilsētu un ar tās floti saistītu cilvēku vārdus.
1820./1821. gada vasaras beigās 11 britu jūrnieki no kuģa Lord Melville nespēja laikus pamest Karaļa Džordža salu un tādējādi kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas pārziemojuši Antarktikā un tika veiksmīgi izglābti nākamās sezonas sākumā.
Intensīvu roņu medību rezultātā to populācija arhipelāgā līdz 19. gadsimta beigām tika gandrīz pilnībā iznīcināta un medības kļuva komerciāli neizdevīgas. 20. gadsimta sākumā aizsākās vaļu medību periods. 1906. gada 27. janvārī Karaļa Džordža salas Admiralitātes līcī ieradās norvēģu kuģu magnāta Kristena Kristensena vaļu mednieku flotile ar kuģiem Admiralen, Hanken and Ønun, kas tur ierīkoja atbalsta bāzi. Līdzīga bāze tika ierīkota Disepšenas salā. 1906., 1907., 1908. un 1909. gadā Dienvidšetlendas salu apkaimē tika nomedīti attiecīgi 183, 791, 930 un 1743 vaļi. Intensīvas vaļu medības turpinājās līdz Lielajai depresijai, kad zemā vaļu produktu pieprasījuma dēļ tās kļuva nerentablas.[5]
1908. gadā Apvienotā Karaliste pasludināja suverenitāti pār Dienvidšetlendas salām, kopā ar Dienvidorkneju salām un Greiema Zemi administratīvi tās pakļaujot Folklenda Salu kolonijai kā atkarīgās teritorijas (dependencies). 1940. gada 6. novembrī Čīles valdība izsludināja dekrētu par teritoriālajām pretenzijām Antarktikā, nosakot to robežas, kurās iekļautas arī Dienvidšetlendas salas. 1942. gadā Argentīna formāli deklarēja savu jau agrāk izteikto pretenziju robežas, arhipelāgu iekļaujot arī savā sektorā. 1961. gadā 12 valstis, tajā skaitā Apvienotā Karaliste, Argentīna un Čīle, parakstīja Antarktikas Līgumu, kas iesaldēja visas teritoriālās pretenzijas Antarktikā.
Polārstacijas
labot šo sadaļuVaļu medību periodā Dienvidšetlendas salās, atšķirībā no Dienviddžordžijas salas, netika izveidotas pastāvīgas apdzīvotās vietas. Pirmā pastāvīgā apmetne arhipelāgā tika izveidota operācijas Tabarin laikā 1944. gada 3. februārī, kad Disepšenas salā bijušās norvēģu vaļu mednieku bāzes ēkās tika ierīkota Bāze B (vēlākā Disepšenailenda; iznīcināta 1967. gada vulkāna izvirdumā).
| Nosaukums | Valsts | Sala | Statuss | Darbības gadi |
|---|---|---|---|---|
| Admiraltibeja | .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste
|
Karaļa Džordža sala | slēgta | 1947—1961 |
| Akademija |  Bulgārija
|
Livingstona sala | lauka nometne | 2004— |
| Arctovski |  Polija
|
Karaļa Džordža sala | vissezonas | 1977— |
| Artigasa |  Urugvaja
|
Karaļa Džordža sala | vissezonas | 1984— |
| Arturoprata |  Čīle
|
Griničas sala | vissezonas | 1947— |
| Baiersa[6] |  Spānija
|
Livingstona sala | lauka nometne | 2001— |
| Belinshauzena |  Krievija
|
Karaļa Džordža sala | vissezonas | 1968— |
| Čančena |  Ķīna
|
Karaļa Džordža sala | vissezonas | 1985— |
| Desepsjona |  Argentīna
|
Disepšena | vasaras | 1948— |
| Disepšenailenda | Apvienotā Karaliste
|
Disepšena | slēgta | 1944—1969 |
| Eduardofreja | Čīle
|
Karaļa Džordža sala | vissezonas | 1969— |
| Ekonelsona | privāta | Nelsona sala | vissezonas | 1988— |
| Gabrjela de Kastilja | Spānija
|
Disepšena | vasaras | 1989— |
| Giljermomanna | Čīle
|
Livingstona sala | vasaras | 1990— |
| Huankarlosa I | Spānija
|
Livingstona sala | vasaras | 1988— |
| Hulioeskudero | Čīle
|
Karaļa Džordža sala | vissezonas | 1994— |
| Kamara | Argentīna
|
Hāfmūna | vasaras | 1953— |
| Karlīni | Argentīna
|
Karaļa Džordža sala | vissezonas | 1953— |
| Keipširefa |  ASV
|
Livingstona sala | lauka nometne | 1996— |
| Komandanteferrasa |  Brazīlija
|
Karaļa Džordža sala | vissezonas | 1984— |
| Livingstona | Argentīna
|
Livingstona sala | lauka nometne | 1957— |
| Luisrisopatrona | Čīle
|
Roberta sala | vasaras | 1949— |
| Mačupikču |  Peru
|
Karaļa Džordža sala | vasaras | 1989— |
| Maldonado |  Ekvadora
|
Griničas sala | vasaras | 1990— |
| Pīterlenī[7] | ASV
|
Karaļa Džordža sala | lauka nometne | 1998— |
| Presidente Pedro Agirre Serda | Čīle
|
Disepšena | slēgta | 1955—1967 |
| Sedžona |  Korejas Republika
|
Karaļa Džordža sala | vissezonas | 1988— |
| Sveti Klimenta Ohridski | Bulgārija
|
Livingstona sala | vasaras | 1988— |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ The Geology of South Shetland Islands
- ↑ «UNEP islands». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. maijā. Skatīts: 2013. gada 10. februārī.
- ↑ GHCN Climate data, GISS data publications, period 1978-2007
- ↑ SCAR Composite Gazetteer
- ↑ The past and present of King George Island[novecojusi saite]
- ↑ La Península Byers
- ↑ USA Sommerstationen[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvidšetlendas salas.