Skotijas jūra (angļu: Scotia Sea, spāņu: Mar del Scotia), arī Dienvidantiļu jūra (spāņu: mar de las Antillas del Sur),[1] ir malas jūra, kuras ziemeļu un centrālā daļa atrodas Atlantijas okeānā, bet dienvidu daļa — Dienvidu okeānā, starp Dienvidameriku un Antarktīdu. Jūru dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā šķērso Antarktiskā konverģence.

Skotijas jūra
Skotijas jūra (Atlantijas okeāns)
Skotijas jūra
Skotijas jūra
Koordinātas 57°S 40°W / 57°S 40°W / -57; -40Koordinātas: 57°S 40°W / 57°S 40°W / -57; -40
Okeāns Atlantijas okeāns
Platība 900 000 km2
Vid. dziļums 4500 m
Maks. dziļums 5576 m
Sāļums 34‰
Ūdens temperatūra –1—6 °C
Valstis un teritorijas Karogs: Argentīna Argentīna
Karogs: Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas
Karogs: Folklenda Salas Folklenda Salas
Skotijas jūra Vikikrātuvē

Vispārējs raksturojums labot šo sadaļu

Jūra atrodas tuvu polārajam lokam. Skotijas jūru uzskata par jūru ar vislielāko vidējo dziļumu — tas pārsniedz 5000 m. Ūdens virsējā slāņa temperatūra no −1 °C līdz 6 °C, sāļums ap 34‰.

Ziemeļu daļā mērenās joslas ūdeņi, centrālajā daļā — Rietumvēju straume, kas apvij visu Zemi. Dienvidu daļā ieplūst aukstie Vedela jūras ūdeņi. Virs jūras valda rietumu vēji, bieži vētras.

Robežas labot šo sadaļu

Skotijas jūru ierobežo zemūdens Skotijas grēda, kuras virsūdens daļa ir salu grupas. Ziemeļos atrodas Šega klintis un Dienviddžordžija, austrumos — Dienvidsendviču salas, dienvidos — Dienvidorkneju salas un Dienvidšetlendas salas. Rietumos atrodas Ugunszeme un Dreika šaurums, kas atdala Dienvidameriku un Antarktīdu, savienojot Atlantijas okeānu ar Kluso okeānu.

Nosaukums labot šo sadaļu

Nosaukums dots aptuveni 1932. gadā par godu Viljama Speirsa Brūsa vadītās skotu antarktiskās ekspedīcijas (1902—1904) kuģim Scotia.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Skošas jūra». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 645. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu