Džordžs III
Džordžs III (angļu: George William Frederick of Hanover; dzimis 1738. gada 4. jūnijā, miris 1820. gada 29. janvārī) bija Lielbritānijas karalis un Īrijas karalis no 1760. gada 25. oktobra, līdz šīs divas valstis apvienojās 1801. gada 1. janvārī. Pēc apvienošanas viņš līdz savai nāves dienai bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karalis. Viņš vienlaicīgi bija arī Braunšveigas-Līneburgas hercogs un Hannoveres kūrfirsts Svētās Romas impērijas sastāvā, bet 1814. gada 12. oktobrī kļuva par Hannoveres karali.
| Džordžs III George III | |
|---|---|
 | |
| Lielbritānijas un Īrijas karalis, vēlāk Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes un Hannoveres karalis | |
|
Amatā 1760. gada 25. oktobrī — 1820. gada 29. janvārī (kronēšana 1761. gada 22. septembrī) | |
| Priekštecis | Džordžs II |
| Pēctecis | Džordžs IV |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1738. gada 4. jūnijā Norfolku pils, Londona, Lielbritānijas Karaliste (tagad .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste) |
| Miršanas dati |
1820. gada 29. janvārī (81 gada vecumā) Vindzoras pils, Londona, Apvienotā Karaliste |
| Dinastija | Hannoveres dinastija |
| Tēvs | Velsas princis Frederiks |
| Māte | Ansbahas Karolīne |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote |
| Bērni | 15 bērni, to skaitā karalis Džordžs IV, Jorkas hercogs Frederiks, karalis Viljams IV, Lielbritānijas Šarlote, Kentas hercogs Edvards, Lielbritānijas Augusta Sofija, Lielbritānijas Elizabete, karalis Ernsts Augusts I, Saseksas hercogs Augusts Frederiks, Kembridžas hercogs Ādolfs Frederiks, Glosteras hercogiene Marija, Lielbritānijas Sofija, Lielbritānijas Amālija |
| Reliģija | anglikānisms |
| Paraksts |
 |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDžordžs III bija trešais Lielbritānijas monarhs no Hannoveres dinastijas, bet atšķirībā no abiem priekšgājējiem, viņš bija dzimis Lielbritānijā un runāja angļu valodā kā savā dzimtajā valodā.[1] Savas garās dzīves laikā Džordžs III nekad neviesojās Hannoverē.[2]
Džordža III valdīšanas laikā norisinājās vairāki kari, kuros iesaistījās arī Apvienotā Karaliste. Lielākā daļa no tiem norisinājās Eiropā, bet daļa notika arī Āfrikā, Amerikā un Āzijā. Viņa valdīšanas sākumā Lielbritānija Septiņgadu karā sakāva Franciju un kļuva par dominējošo Eiropas spēku Ziemeļamerikā un Indijā. Tomēr daudzas kolonijas Amerikā tika zaudētas pēc Amerikāņu neatkarības kara, kad radās Amerikas Savienotās Valstis. Karu sērija pret revolucionāro un Napoleona Franciju vairāk nekā divdesmit gadu laikā beidzās ar Napoleona sakāvi 1815. gadā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džordžs III.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija un dokumenti (angliski)
Atsauces un piezīmes
labot šo sadaļu- ↑ (angliski) The Royal Household. «George III». Official website of the British Monarchy. Skatīts: 2009-03-03.
- ↑ Brooke, John (1972). King George III London: Constable. ISBN 0-09-456110-9, p.314;
Fraser, Antonia (1975). The Lives of the Kings and Queen of England. London: Weidenfeld and Nicolson. ISBN 0-297-76911-1, p.277
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džordžs III |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Hannoveres dinastijas valdnieks 
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Priekštecis: Džordžs II |
Lielbritānijas karalis 1760.-1820. |
Pēctecis: Džordžs IV | ||