Triniti pussala

Triniti
pussala

Triniti pussala (angļu: Trinity Peninsula, spāņu: Península Trinidad) vai Luī Filipa pussala (spāņu: Península Luis Felipe; Čīles avotos) ir vistālāk uz ziemeļiem izvirzītā Antarktīdas kontinenta daļa Antarktīdas pussalas ziemeļos. Tās garums ir ap 150 km, platums — no 20 līdz 90 km. Galējais ziemeļu punkts Praimheds ir arī galējais Antarktīdas kontinentālās daļas punkts. Pussalu apskalo Brensfīlda šaurums ziemeļos (atdala pussalu no Dienvidšetlendas salām), Antarktikas šaurums austrumos (atdala no Žuenvila salām) un Prinča Gustava šaurums dienvidaustrumos (atdala no Vegas un Džeimsa Rosa salas). Pussalas dienvidaustrumu robeža tiek vilkta no Čellmana raga Brensfīlda šauruma piekrastē līdz Longinga ragam Vedela jūras piekrastē. Gar Brensfīlda šauruma piekrasti Triniti pussala robežojas ar Deivisa krastu, gar Vedela jūras piekrasti — ar Nordenšelda krastu.

Esperansas polārstacija pussalas ziemeļaustrumos

Tiek uzskatīts, ka sauszemi Triniti pussalas apvidū 1820. gada 30. janvārī atklāja un aptuveni nokartēja britu ekspedīcija Edvarda Brensfīlda vadībā, kas to nosauca par Triniti Zemi (Trinity Land) par godu Trinity Board (precīzs skaidrojums par nosaukuma izcelsmi nav zināms). Pussalas ziemeļu piekrasti 1837.—1840. gados pētīja franču ekspedīcija Dimona d'Irvila vadībā un nosauca par Luī Filipa Zemi (Terre Louis Philippe) par godu Francijas karalim Luī Filipam I, kurš personīgi ieteica d'Irvila ekspedīcijai pētīt Antarktīdas jūras.

Pirmo polārstaciju Triniti pussalā Bāzi D (1945-1964) ierīkoja Apvienotā Karaliste operācijas «Tabarin» ietvaros. Mūsdienās darbojas 3 polārstacijas: vissezonas Čīles Henerala Bernardo O'Higinsa (1948), Argentīnas Esperansa (1952) un Urugvajas vasaras stacija Eličiribeeti (1997). No 1953. līdz 1963. gadam pussalas dienvidos darbojās arī britu stacija Vjūpointa (1996. gadā nodota Čīlei un funkcionē kā patvērums).