Šetlendas salas
Šetlendas salas (angļu: Shetland Islands) vai Šetlenda (Shetland) ir arhipelāgs Atlantijas okeānā, Skotijas ziemeļaustrumu piekrastē. Tās ir daļa no Britu salām, viens no Skotijas pašvaldību apgabaliem.
| Šetlenda | |||
|---|---|---|---|
| apgabals | |||
| Shetland | |||
|
Meinlendas ainava; Pašvaldības ēka Lērikā; Šetlendas apaļo māju drupas | |||
| |||
 Šetlenda Skotijā | |||
| Koordinātas: 60°20′N 3°20′W / 60.333°N 3.333°WKoordinātas: 60°20′N 3°20′W / 60.333°N 3.333°W | |||
| Valsts |
.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste | ||
| Zeme |
 Skotija | ||
| Administratīvais centrs | Lērika | ||
| Platība | |||
| • grāfiste | 1 467 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2022) | |||
| • grāfiste | 23 020 | ||
| • blīvums | 15,7/km² | ||
| Laika josla | GMT (UTC0) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) | ||
| ISO 3166 kods | GB-ZET | ||
 Šetlenda Vikikrātuvē | |||
.jpg)
Kopējā Šetlendas salu grupas platība ir 1466 kvadrātkilometri un tā sastāv no aptuveni trīssimt salām un šērām, no kurām apdzīvotas ir tikai sešpadsmit. Lielākās salas ir Meinlenda (967 km²), Jella un Unsta. Apdzīvotākā vieta un reizē Šetlendas salu administratīvais centrs ir Lērika.
Salu ainavai raksturīgi pauguraini līdzenumi, augstienes līdz 450 metriem.[1] Galvenās nodarbošanās ir aitkopība, zvejniecība. No šejienes nāk arī Šetlandes ponijs. Kopš septiņdesmitajiem gadiem Šetlendas salu apkārtnē iegūst naftu.
Līdz 14. gadsimtam Šetlendas salas kolonizēja norvēģu vikingi, bet pēc iekšpolitiskām un ārpolitiskām neveiksmēm Norvēģijā, salas ieguva Skotija.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Pasaules zemes un tautas. Ģeogrāfijas vārdnīca. Rīga: 1978, Zvaigzne
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šetlendas salas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)