Edvards Brensfīlds

«Brensfīlds» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā Brensfīlds (nozīmju atdalīšana).

Edvards Brensfīlds (angļu: Edward Bransfield; dzimis 1785. gadā Baljanakorā, Īrijā, miris 1852. gada 31. oktobrī Braitonā, Anglijā) bija īru izcelsmes britu kara flotes virsnieks un tiek uzskatīts par vienu no Antarktīdas pirmatklājējiem.

Edvards Brensfīlds Edward Bransfield Personīgā informācija Dzimis 1785. gadā Baljanakora, Īrija Miris 1852. gada 31. oktobrī Braitona, Anglija

Dzimis ap 1785. gadu nelielā ostas ciematiņā Baljanakorā netālu no Korkas. 1803. gadā 18 gadu vecumā tika ar varu rekrutēts Britu kara flotē, kur sākumā dienēja par matrozi. Uz sava pirmā kuģa Ville de Paris mitinājās vienā kubrikā ar vēlāko Arktikas pētnieku Viljamu Periju. Ātri kāpis pa karjeras kāpnēm un 1812. gadā kļuvis par brigas Goldfinch navigatoru. 1815. gadā 30 gadu vecumā Brensfīlds sasniedza savas militārās karjeras augstāko pakāpienu — kļuva par kuģa Andromache navigatoru un tika norīkots uz jauno Britu flotes Klusā okeāna eskadru Valparaiso.

Antarktīdas ekspedīcija

Edvarda Brensfīlda atklāto Dienvidešetlendas salu karte

Britu jūrasbraucējs Džeimss Kuks 1773. gadā šķērsoja Dienvidu polāro loku un nākamajā gadā sasniedza 71° 10' dienvidu platuma, kamēr ledus nepiespieda viņu atgriezties. Kuka ceļojums kliedēja izdomājumus par auglīgo un biezi apdzīvoto kontinentu ap Dienvidpolu, tāpēc Britu Admiralitāte uz pusgadsimtu zaudēja interesi par Antarktiku.

1819. gadā, apkuģojot Hornas ragu, Viljama Smita angļu tirdzniecības kuģis Williams vētras laikā tika aiznests uz dienvidiem un viņš atklāja Dienvidšetlendas salas. Kad ziņas par atklājumu sasniedza Valparaiso, britu eskadras komandieris Širefs nolēma nolīgt Smita kuģi un norīkoja Brensfīldu uz tā par navigatoru. 1820. gada 29. janvārī kuģis sasniedza Karaļa Džordža salu, kur Brensfīlds izkāpa krastā un formāli pasludināja to par Lielbritānijas īpašumu. Kuģojot tālāk, Brensfīlds šķērsoja jūras šaurumu, kas 1822. gadā tika nosaukts viņa vārdā, un 30. janvārī sasniedza Antarktīdas pussalas ziemeļu galu — Triniti pussalu.

Divas dienas agrāk, 28. janvārī, Krievijas ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena un Mihaila Lazareva vadībā novēroja ar ledu klātu krastu mūsdienu Karalienes Modas Zemes piekrastē. Atšķirībā no viņiem, Brensfīlds redzēja “divus augstus kalnus”, vienu no kuriem, ko nebija iespējams sajaukt ar pakledu, vēlāk nosauca Brensfīlda vārdā.

Tālāk virzoties gar ledus robežu, Brensfīlds atklāja Elefantas un Klerensas salas, kas arī tika pasludinātas par britu īpašumu.

Brensfīlda vēlākā dzīve ir neskaidra. Miris 1852. gadā un apglabāts Braitonas kapsētā Anglijā.

Brensfīlda vārdā nosaukts Brensfīlda šaurums, Brensfīlda kalns, Brensfīlda sala un britu polārās izpētes kuģis RRS Bransfield.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)